Emisiju samazināšana: kā uzkrāt “zaļās revolūcijas” saražoto enerģiju?

Eiropa šobrīd piedzīvo īstu sacensību par elektroenerģijas uzkrāšanas jaudām, un galvenais ierocis šajā cīņā ir bateriju tehnoloģijas. Kamēr saules un vēja enerģijas apjomi strauji aug, arvien skaidrāk kļūst redzams: bez jaudīgām uzkrāšanas sistēmām “zaļā revolūcija” vienkārši nespēs nodrošināt stabilu elektroapgādi.

No mūsu sadarbības ar uzņēmumiem redzam, ka arī Latvijā uzņēmumi arvien biežāk analizē  un ir pat spiesti pētīt savas iespējas samazināt emisijas, kā arī elektroenerģijas izmaksas, kombinējot saules paneļus ar elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām. Tas izklausās vienkārši, taču praksē mēs redzam, ka nepieciešami precīzi aprēķini un analītisks priekšdarbs, lai izvēlētos uzņēmuma vajadzībām atbilstošu bateriju kapacitāti un efektīvāko risinājumu. Pie kam uzņēmumam vēl jāspēj šos risinājumus finansēt. Tā ir kompleksa analītika.

Saskaņā ar jaunākajiem Ember un Euronews datiem, Eiropas līdere šobrīd ir Vācija ar 2,8 GW aktīvās bateriju uzkrāšanas jaudas, kam seko Itālija ar 2 GW. Strauji aug arī Īrija, Zviedrija, Bulgārija un Francija. Taču īstais pārsteigums ir Turcija – ja realizēsies visi pieteiktie projekti, tā tuvākajos gados varētu kļūt par absolūto Eiropas līderi ar gandrīz 33 GW bateriju jaudas.

Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Saules un vēja enerģija ir atkarīga no laikapstākļiem. Dienās, kad saules ir pārāk daudz, Eiropā jau tagad veidojas situācijas ar negatīvām elektroenerģijas cenām – sistēma saražo vairāk nekā spēj patērēt. Savukārt vakaros vai bezvēja periodos rodas deficīts. Tieši bateriju sistēmas ļauj šo enerģiju “pārvietot laikā” – uzkrāt dienā un izmantot vēlāk.

Vienlaikus bateriju tehnoloģijas kļūst arvien lētākas. Ember analītiķi norāda, ka lielapjoma bateriju izmaksas 2025. gadā samazinājušās par aptuveni 45% gada laikā, turpinot ilgtermiņa cenu krituma tendenci. Tas nozīmē, ka enerģijas uzkrāšana kļūst ekonomiski izdevīga pat bez subsīdijām.

Eiropas enerģētikas politika maina fokusu: vairs nepietiek tikai uzstādīt saules paneļus vai vēja parkus. Galvenais jautājums kļūst: kur šo enerģiju uzglabāt un kā nodrošināt stabilu tīklu.

Arvien aktīvāk tirgū ienāk arī jauni tehnoloģiju piegādātāji, arī “netradicionālie”. Piemēram, kompānija “Huawei”, kas asociējas tikai ar telekomunikāciju, piedāvā arī Latvijā dažādus enerģētikas risinājumus, tostarp elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas un sarežģītākas elektroiekārtas uzņēmumiem. Tā kā “Huawei” ir pasaules līderis tehnoloģijās, tad loģiski, ka firma spēj pārnest datu vadības kompetenci arī uz blakus sektoriem kā enerģijas uzkrāšana.  

Latvijai ir milzīgs deficīts uzkrāšanas jaudās. Lai sasniegtu 2030. gada mērķus, bateriju kapacitātei tuvākajos piecos gados būtu jāpieaug daudzkārt. Mūsu enerģētikas nākotni tuvākajos gados noteiks ne tikai tas, cik daudz “zaļās” enerģijas tiks saražots, bet arī tas, kurš spēs visefektīvāk šo enerģiju uzkrāt un energopatēriņu vadīt ar jaunajām tehnoloģijām.