Klimata pārmaiņas jau tagad skar visu pasauli, un arvien biežāk piedzīvojam ekstremālus laikapstākļus, piemēram, ilgstošu sausumu, kas rezultējas milzīgos ugunsgrēkos, spēcīgu lietu, kas izraisa plašus plūdus, kā arī nu jau daudzviet Eiropā piedzīvojam netipiskas gadalaikam un straujas laikapstākļu svārstības. Straujo klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās jūras līmenis, palielinās okeānu skābināšanās un samazinās biodaudzveidība.
Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija — Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteiktajai drošajai robežvērtībai — līdz 21. gadsimta vidum ir būtiski panākt oglekļneitralitāti. Šis mērķis ir noteikts arī Parīzes nolīgumā, kuru parakstījušas 195 valstis, tajā skaitā ES.
Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot vērienīgu klimata politiku. Zaļā kursa ietvaros ES ir noteikusi par mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs.
2020. gada 7. oktobrī Eiropas Parlaments atbalstīja klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam un mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir vērienīgāks nekā Komisijas ierosinātie 55 %.