Vai Tev ir ideja, kas var iedvesmot citus dzīvot videi draudzīgāk? Tagad ir īstais brīdis to parādīt! #MansZemesPulss turpinās, un no 17. augusta līdz 20. septembrim atkal gaidīsim jūsu video iesniegumus no Kurzemes, Latgales un Vidzemes. Pēc veiksmīgi aizvadītajiem Rīgas un Zemgales pusfināliem turpinām konkursu pārējos Latvijas reģionos. Priecājamies par lielo atsaucību projekta pirmajā posmā un vēlamies atgādināt, ka visi dalībnieki no Kurzemes, Latgales un Vidzemes, kuri

Kā samazināt saimniecības izmaksas, efektīvāk izmantot resursus un sagatavoties nākamajām investīciju iespējām? Šie jautājumi tika aplūkoti biedrības Ilgtspējas klasteris organizētajā vebinārā „Ilgtspējīga un vieda saimniekošana”, kurā eksperti iepazīstināja ar precīzās lauksaimniecības tehnoloģijām, ilgtspējīgas saimniekošanas principiem un Eiropas Savienības fondu atbalsta iespējām. Vebinārā īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskiem risinājumiem, kas palīdz lauksaimniekiem

14. oktobrī LBTU Malnavas koledžā norisinājās #MansZemesPulss konkursa Latgales reģiona pusfināls, kurā jaunieši varēja parādīt savu radošumu, dalīties idejās un pievērst uzmanību videi draudzīgam dzīvesveidam. Pasākums bija iespēja ne tikai iesaistīties konkursa aktivitātēs, bet arī papildināt zināšanas par ilgtspēju un dabas aizsardzību. 🌱 Pasākuma izglītojošajā daļā kopā ar Latvijas Ilgtspējas klasteri un Dabas aizsardzības pārvaldi jauniešiem bija iespēja uzzināt vairāk

Kā stiprināt lauku saimniecību noturību pret klimata pārmaiņām, plānot investīcijas un izmantot pieejamās finansējuma iespējas? Šiem jautājumiem bija veltīts 13. oktobrī notikušais Ilgtspējas klastera un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) organizētais bezmaksas vebinārs “Vairāk iespēju saimniecībai!”. Vebinārā eksperti aplūkoja lauksaimniecības apdrošināšanas nozīmi risku pārvaldībā, iepazīstināja ar ilgtspējīgas lauksaimniecības vadlīnijām un skaidroja lauk

25. septembrī Malnavas tehnikumā notika konference “Latvijas lauksaimniecība – ES fondi, finanses un ilgtspējīga attīstība”, kurā lauksaimnieki, nozares eksperti un valsts institūciju pārstāvji diskutēja par lauksaimniecības nākotni, klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) finansējuma iespējām. Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt lauksaimniecības konkurētspēju, veicināt ilgtspējīgu saimniekošanu un nodrošināt, lai nākamajā

Liels paldies visiem jauniešiem, komandām un pedagogiem, kuri jau ir iesaistījušies #MansZemesPulss konkursā un dalījušies ar saviem radošajiem video! Mums ir patiess prieks redzēt, cik dažādi un interesanti jaunieši domā par ilgtspēju un videi draudzīgiem ikdienas paradumiem. 💚 Drīzumā ziņosim par turpmākajiem soļiem un pusfinālu norisi! Ja esi izveidojis savu video – neaizmirsti nosūtīt tā saiti uz mūsu e-pastu 📩 signe.kalnina@sustainabilitycluster.lv. Tas ir svarīgi, lai

Eiropai jāspēj pārvietot karavīrus, militāro tehniku un apgādes kravas pāri valstu robežām dažu dienu, nevis nedēļu laikā. Lai to panāktu, nepieciešama sava veida “militārā Šengena” – saskaņotas un digitalizētas pārrobežu procedūras, piemērota divējāda lietojuma infrastruktūra un cieša ES dalībvalstu, NATO, aizsardzības un transporta nozaru sadarbība. Ilgstošas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos militārā mobilitāte kļūst par vienu no Eiropas drošības priekšnoteikumiem, secināj

16. septembrī norisinājās vebinārs “Jaunumi Latvijas lauksaimniecībā – ES fondi, finanses un ilgtspējīga attīstība”, kurā lauksaimniecības nozares pārstāvji diskutēja par aktuālajiem jautājumiem nozarē, Eiropas Savienības fondu iespējām un praktiskiem risinājumiem ilgtspējīgākai saimniekošanai. Vebināru organizēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) sadarbībā ar biedrību “Ilgtspējas klasteris”. Pasākumā piedalījās LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis,

Lauksaimniecībā arvien lielāka nozīme ir ne tikai tam, ko saimniecība dara, bet arī tam, cik precīzi tā spēj izmantot pieejamos resursus. Augsne, ūdens, mēslojums, degviela, augu aizsardzības līdzekļi, tehnika un darbaspēks ir resursi, kuru izmantošanas efektivitāte tieši ietekmē gan saimniecības izmaksas, gan tās ilgtermiņa ilgtspēju. Mūsdienās lauksaimniekam ir pieejams arvien plašāks datu un tehnoloģiju klāsts – GPS sistēmas, augsnes analīzes, satelītu attēli, sensori, met

No klimata politikas līdz jaunai iespējai lauksaimniekiem Oglekļa emisiju samazināšana un oglekļa piesaiste arvien vairāk kļūst par praktisku uzņēmējdarbības un lauksaimniecības jautājumu. Eiropas Savienībā tiek veidota vienota pieeja oglekļa piesaistes sertificēšanai, uzņēmumiem pieaug nepieciešamība izprast savu klimata ietekmi, bet lauksaimniekiem un meža īpašniekiem arvien biežāk tiek piedāvāta iespēja par ilgtspējīgām apsaimniekošanas praksēm radīt ne tikai vides, bet ar

Pēdējos gados enerģijas cenas ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lauksaimniecības saimniecību konkurētspēju. Graudu kaltēšana, piena dzesēšana, ventilācijas sistēmas, apgaismojums, uzglabāšana un citi ražošanas procesi prasa ievērojamus energoresursus, tādēļ jebkuras elektroenerģijas vai kurināmā cenu svārstības tieši ietekmē produkcijas pašizmaksu. Tāpēc jautājums par atjaunīgajiem energoresursiem lauksaimniecībā vairs nav tikai vides politikas tēm

Ilgtspējas klastera ekspertu vadībā sadarbībā ar lauksaimniecības nozares organizācijām, speciālistiem un praktiķiem izstrādāts dokuments"Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā", kas apkopo aktuālākos risinājumus Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Vadlīnijas tapušas projekta"Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai" (Nr. EKII-9/26) ietv

Ilgtspējas klastera ekspertu vadībā sadarbībā ar lauksaimniecības nozares organizācijām, speciālistiem un profesionāliem izstrādāts dokuments "Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā", kas apkopo aktuālākos risinājumus Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Vadlīnijas tapušas projekta "Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai" (Nr. EKII-9/26

Elektromobiļu tirgus Eiropā turpina strauji augt, taču līdz ar rekordlieliem pārdošanas apjomiem parādās jauns izaicinājums – ko darīt ar baterijām, kas sasniegušas savu kalpošanas laiku? Eksperti brīdina, ka tuvāko gadu laikā Eiropai būs jāspēj apstrādāt vairāk nekā miljonu nolietotu elektroauto bateriju, vienlaikus saglabājot kritiski svarīgo izejvielu pieejamību nākamās paaudzes akumulatoriem. Elektromobiļu uzplaukums rada jaunus izaicinājumus Pēdējos gados elektromobiļu p

Kā saimniekot gudrāk, samazināt riskus un vienlaikus saglabāt saimniecības konkurētspēju? Atbildes uz šiem jautājumiem apkopotas "Vadlīnijās ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā", kuras ikviens interesents var lejupielādēt bez maksas ŠEIT. Šīs vadlīnijas nav teorētisks dokuments vai tikai normatīvo prasību apkopojums. Tās ir praktiskas rekomendācijas, kas palīdz saprast, kā ilgtspēju ieviest ikdienas darbā tā, lai ieguvējs būtu pats lauksaimnieks – ar zemākām

ES gatavojas jaunajam emisiju tirdzniecības posmam ēkām un transportam. Vienlaikus tiek veidots viens no lielākajiem sociālās politikas instrumentiem klimata mērķu sasniegšanai. Kā šajā kontekstā izskatās Latvija un ko rāda kaimiņvalstu plāni? No 2028. gada Eiropas Savienībā darbu sāks ETS2 jeb jaunā emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ēkām un transportam. Tās mērķis ir samazināt fosilo kurināmo izmantošanu, pakāpeniski paaugstinot CO₂ emisiju izmaksas. Taču vienlaikus pieaug

Eiropas Savienība ir pasaules līdere klimata politikas īstenošanā, taču ambiciozie emisiju samazināšanas mērķi rada arī būtiskus izaicinājumus rūpniecības konkurētspējai. Pieaugot oglekļa emisiju cenai Eiropā, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākām izmaksām, kamēr daudzi konkurenti citos pasaules reģionos turpina darboties daudz labvēlīgākos apstākļos. Tas rada risku, ka ražošana, investīcijas un darba vietas var tikt pārvietotas ārpus Eiropas Savienības, vienlaikus nesamazinot

Sadarbojoties ar Latvijas lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, ikdienā redzam, ka interese par oglekļa kredītiem un oglekļa lauksaimniecības iespējām pakāpeniski pieaug. Lai gan daudzi nozares pārstāvji par šo tēmu jau ir dzirdējuši, joprojām aktuāli ir jautājumi par to, kā darbojas oglekļa kredītu sistēma, kā tiek uzskaitīta oglekļa piesaiste un vai nākotnē to iespējams pārvērst papildu ieņēmumos saimniecībām. Eiropas Komisija ir pieņēmusi pirmās sertifikācijas metodikas ogl

Autors: Armands Gūtmanis, Amber Advisory Latvia dibinātājs un vadītājs Asas diskusijas par Eiropas uzņēmumu un sabiedrības spēju sasniegt jau pieņemtos emisiju samazināšanas mērķus notiek ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Atšķirībā no daudziem citiem jautājumiem šajā gadījumā viedokļu un interešu plaisa neveidojas tikai starp dalībvalstu grupām. Tā šķērso arī dažādas rūpniecības nozares un pat vienas nozares uzņēmumus. Daļa uzņēmumu jau ir veikusi apjomīgas invest

Lauksaimniecība ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kuras konkurētspēju tieši ietekmē resursu cenas, eksporta tirgu pieejamība un starptautiskie ģeopolitiskie procesi. Graudkopība veido nozīmīgu daļu no Latvijas lauksaimniecības produkcijas, un Latvijas graudu audzētāji ik gadu konkurē vienotajā Eiropas tirgū ar citu dalībvalstu ražotājiem, vienlaikus izjūtot globālo piegādes ķēžu un izejvielu cenu svārstību ietekmi. Eiropas Savienība turpina ieviest p