2,3 miljoni tonnu CO₂: Latvijai steidzami jāievieš atbalsts bezemisiju kravas transportam, lai nezaudētu konkurētspēju

Latvijas kravas autotransports ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un bez skaidras valsts stratēģijas pastāv risks zaudēt konkurētspēju un nespēt sasniegt valstij noteiktos emisiju samazināšanas mērķus. Biedrības “Ilgtspējas klasteris” pētījums atklāj, ka nozare ik gadu rada vairāk nekā 2,3 miljonus tonnu CO₂, un Latvijā joprojām trūkst mērķētas politikas, kas atbalstītu pāreju uz modernu, efektīvu un videi draudzīgu kravas transportu.

Pētījums rāda, ka uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs — 70% pārvadātāju būtu gatavi iegādāties bezemisiju kravas auto, ja valsts segtu cenas starpību ar dīzeļtransportu. Vairums no tiem uzsver arī infrastruktūras un nodokļu risinājumu nozīmi.

“Ilgtspējas klastera aprēķini parāda, ka emisiju samazinājums aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā rastos tad, ja 10% no esošās smago auto flotes tiktu aizstāti ar bezemisiju transportu. Šī summa atspoguļo izmaksas, kas nebūtu jāmaksā par emisiju kvotu iegādi. Aprēķinā izmantoti publiski pieejamie dati par smago auto flotes Latvijā vidējo nobraukumu, vidējo degvielas patēriņu un vidējo CO₂/t cenu tirgū,” norāda Justs Dimants, Ilgtspējas klasteris pētnieks.

Pārejas ieguvumus plašāk skaidro Armands Gūtmanis, Latvijas Ilgtspējas klastera valdes loceklis: “Ieguvumi ir gan tieši, gan netieši. Elektroenerģiju, biodegvielas un biometānu mēs spējam saražot Latvijā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās enerģijas. Samazinās risks valstij saņemt ES sankcijas, bet bezemisiju transports palīdz arī Rīgai īstenot tās emisiju samazināšanas mērķus, kas minēti Rīgas klimatneitralitātes apņemšanās plānā. Vienlaikus jāņem vērā konkurence — ja kaimiņvalstis subsidē savus pārvadātājus un tie pakāpeniski iegādājas bezemisiju auto, tas rada tiešu spiedienu Latvijas uzņēmumiem.”

Klimata un enerģētikas ministrijas padomnieks Krists Leiškalns akcentē, ka Latvija par importētajiem energoresursiem ik dienu maksā 5–10 miljonus eiro — līdzekļus, kas varētu palikt valstī, atgādinot, ka vieglajā transportā valsts atbalsts jau radījis būtisku elektroauto izaugsmi, taču kravas sektorā līdzīgi instrumenti nav tikuši ieviesti, lai gan Latvijā ir ap 90 tūkstoši kravas automašīnu. KEM pārstāvis uzsver to, ka ministrija analizē atbalsta ieviešanu kravas auto sektoram.

Gūtmanis uzsver arī būtisku, bieži aizmirstu faktoru — kravas transporta pakalpojumu pasūtītājiem ir milzīga loma tirgus pārmaiņu virzīšanā. “Lai pāreja tiešām notiktu, jāmeklē arī risinājumi, kā motivēt kravas pārvadājumu klientus — lielveikalu ķēdes, būvniecības un mežsaimniecības uzņēmumus, kā arī valsts un pašvaldību iepirkumus. Arī pasūtītāji nosaka prasības un var būtiski ietekmēt, cik ātri tirgus pieprasīs tīrāku kravas transportu.”

No satiksmes politikas perspektīvas nepieciešamību rīkoties uzsver Jānis Kalniņš, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks: “Lai sasniegtu Latvijai noteikto mērķi — samazināt transporta emisijas par 21,5% līdz 2030. gadam — kravas autoparkam jābūt būtiski modernākam un efektīvākam. Šī jau sen nav tikai videi draudzīga izvēle — tā ir konkurētspēja. Nozare dzīvo degvielas cenu svārstību, klientu prasību un starptautiskās konkurences krustpunktā. Valstij jāveicina risinājumi, kas autoparku padara efektīvāku un mūsdienīgāku.”

Savukārt ražotāju sektors apliecina, ka investīciju atdeve ir reāla. Jurģis Ansfelds, Scania e-mobilitātes un ilgtspējīgu risinājumu vadītājs Baltijas valstīs: norāda: “Scania stratēģija gan savās darbībās, gan savās saražotajās kravas automašīnās paredz fosilas degvielas aizstāšanu ar atjaunojamo degvielu. Tas ir ātrākais veids kā kravas transporta nozarei samazināt CO₂ emisijas, un pieejams jau tagad. Elektriskie Scania kravas auto, darbojoties ar atjaunojamo elektroenerģiju, var samazināt oglekļa emisijas par aptuveni 90% salīdzinājumā ar dīzeļauto. Arī gāzes kravas automašīnas, uzpildot ar biometānu, ļauj samazināt CO₂ emisijas līdz pat 90%, saglabājot lielu nobraukumu un jaudu.”

Gan pētījuma secinājumi, gan ministriju sniegtie dati parāda: kravas transporta dekarbonizācija nav tāla nākotne, bet neatliekama nepieciešamība. Lai Latvija nezaudētu priekšrocības Baltijas un Eiropas tirgū, ir vitāli svarīgi ieviest skaidru, prognozējamu un ilgtspējīgu valsts atbalsta sistēmu, kas uzņēmumiem ļauj plānot ilgtermiņa investīcijas un pāreju uz modernu kravas autoparku.

4.decembrī LTRK telpās notika seminārs–domnīca “Burkāns vai pātaga? Kravas un komunālā transporta transformācija dekarbonizācijas kontekstā”, kurā līdzās ministriju un biedrības pārstāvjiem paneļdiskusijā piedalījās arī Dr. oec. Ingūna Jurgelāne-Kaldava (RTU asociētā profesore un vadošā pētniece), Pēteris Krīvens (Baltic Logistic Solutions valdes loceklis), Ģirts Greiškalns (Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs) un Jānis Aizbalts (Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis).