Aicina steidzami likvidēt Latvijas atpalicību transporta dekarbonizācijā

"Latvijas transporta nozarei steidzami nepieciešams papildus grūdiens, lai strauji palielinātu dekarbonizāciju - īpaši ņemot vērā to, ka 2022 gadā biodegvielas kā atjaunojamo energoresursu daļa transportā bija tikai 1%, bet biometāna, ūdeņraža, elektrotransporta attīstība ir sākuma stadijā. Savukārt, saskaņā ar jauno jeb trešo Atjaunojamās enerģijas direktīvas versiju ES dalībvalstīm jāsasniedz mērķis, lai 2030.gadā atjaunojamie resursi transportā būtu 29% apjomā. Lai valstij nebūtu jātērē nodokļu maksātāju naudu emisiju samazināšanas kvotu pirkšanai no citām valstīm, nepieciešama pārliecinoša rīcība gan no valsts institūciju, gan biznesa sektoru puses. Pozitīvi jāvērtē tas, ka Klimata un enerģētikas ministrija sāk saskaņot Klimata likumu. Tas iecerēts kā jumta likums, kas veicinās un regulēs emisiju samazināšanu visos sektoros", seminārā atzīmēja Armands Gūtmanis, biedrības Latvijas Klimata neitralitātes klasteris vadītājs.

Latvijā vieglie kravas un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi kopā veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām. Līdz šim plašākas diskusijas par šo sektoru transporta dekarbonizāciju nav bijis. Tehnoloģiju nomaiņa nav vienkārša, jo fosilo degvielu auto ir jāaizstāj ar sarežģītu un dārgu tehniku, un to jāsāk plānot savlaicīgi.

Aigars Pušinskis, Scania Latvia vadītājs: "Mēs kā uzņēmums esam izvirzījusi pavisam skaidrus mērķus, proti, no 2015. līdz 2025.gadam savā darbībā samazināt izmešus 50% apjomā. Arī saviem klientiem aizvien vairāk piedāvājam tīro tehnoloģiju automašīnas. Elektriskā auto kaitējums dabai ir daudzkārt mazāks nekā automašīnai ar dīzeļdzinēju. Elektriskais auto ir gandrīz divas reizes dārgāks par dīzeļdzinēja auto, tāpēc daudzi autopārvadājumu uzņēmumi to nevar atļauties. Arī uz auto ceļiem nav pietiekami daudz uzlādes vietu, un tās būtu jāveido depo vai loģistikas centros. Uzlādes vietās auto var pietiekami ātri uzlādēt, vidēji 65 minūšu laikā, kas ļoti palīdzētu tālbraucējiem. Svarīgi būtu palielināt zaļās enerģijas ražošanas jaudu. Transporta emisiju samazināšanai nepieciešams valsts un Eiropas Savienības fondu atbalsts."

Klimata un Enerģētikas ministrijas pārstāvis Gunārs Valdmanis uzsvēra to, ka ministrijai ir svarīgi redzēt dažādo nozaru veiktos aprēķinus par nepieciešamo subsīdiju apjomu un to, cik daudz emisiju ar valsts atbalstu varētu samazināt.

Vairāki regulējumi izmainīs transporta sektoru, tai skaitā alternatīvo degvielu infrastruktūras regulējums, direktīva par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas izmantošanas veicināšanu, kā arī regulējumi par ilgtspējas jeb ESG jautājumiem. Tā rezultātā pieaugs klientu un investoru pieprasījums pēc ilgtspējīgiem pakalpojumiem. Lai Latvijas transporta uzņēmumi saglabātu konkurētspēju ES valstīs, nepieciešama straujāka elektromobilitātes un alternatīvo, atjaunojamo degvielu ieviešana ikdienā.

Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents, uzsvēra, ka elektroautobusus valsts iepērk 10 gadu ilgam lietojumam, taču zināms, ka vidējais nobraukums vienā uzņēmumā šobrīd ir tikai 45 kilometri dienā, savukārt citā uzņēmumā tie ir 125 kilometri. "Es aicinātu publiskā iepirkuma procedūrās vērtēt nobraukuma apjomu, lai ilgtspējīga transporta iepirkumi nebūtu tikai "ķeksīša dēļ". Zaļā enerģija ir dārgāka un ar to ir jābrauc vairāk nekā dīzeļdegvielas transportam", viņš atzīmēja.

"Mēs kā pārvadātāji esam gatavi pildīt visus pienākumus, ko uzliks valsts vai Eiropas Savienība, taču jāsaprot, cik ir iespējams izpildīt visus nosacījumus bez valsts iesaistes un līdzfinansējuma. Nozarē mēs esam gatavi palikt zaļāki un bez izmešiem, jāskatās, vai mēs varēsim konkurēt kopējā Eiropas tirgū. Esam ļoti pieprasīti gan Skandināvijas, gan Eiropas tirgū, taču konkurēt nav viegli, mēs atrodamies ļoti neizdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā, salīdzinot ar mūsu konkurentiem, mūsu valsts robežojas ar Krieviju," uzsvēra Aleksandrs Pociluiko, Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" ģenerālsekretārs.

Savukārt, Annija Novikova, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore, atzina, ka "ministrijas kompetencē ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, kā arī veicināt un piedāvāt plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienus ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem".

Semināra dalībnieki uzsvēra arī citus neatbildētus jautājumus. Virši-A uzņēmuma pārstāvis Jānis Bethers atzina, ka uzņēmumiem pēc iespējas ātrāk vajag skaidrību par transporta sektora emisiju samazināšanas ātrumu un izmaksām. Iepirkuma Uzraudzības biroja tiesību aktu piemērošanas departamenta direktores vietnieks Andris Kaņeps norādīja, ka likuma prasības par "zaļo iepirkumu" šobrīd publiskajā sektorā, veicot iepirkumus un pakalpojumus, ir izpildītas minimālajā apjomā. Andris Karlsons, Eco Baltia Vide uzņēmuma pārstāvis uzsvēra to, ka augstās tehnoloģijas nevar būt atrautas no ikdienas dzīves, un īstas skaidrības, ko darīsim un ar ko brauksim 2030.gadā, vēl nav, bet cenšamies pielāgoties un īstenot mainīgos likumus.

Diskusijas dalībnieki vēlreiz uzsvēra jau izskanējušo informāciju par finanšu riskiem, ja valsts nespēs sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, proti, cik naudas būs vajadzīgs, lai valsts nopirktu emisiju samazināšanas kvotas no citiem. Igaunijas Ministru prezidente Kaja Kallasa jau ziemā paziņoja, ka Igaunijai būs jātērē 225 miljonus eiro, ja Igaunija neieviesīs intensīvus risinājumus emisijas samazināšanai. Savukārt, Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils paredz pat 645 miljonus. Latvijas valdība vēl nav publiski minējusi paredzamās izmaksas.

Š.g. 7.septembrī notika seminārs "Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija - kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?", kurā transporta un saistīto nozaru eksperti sniedza apskatu par būtiskākajiem regulējumiem, kas pārveidos transporta sektoru, par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un ES fondu izlietošanā, lai veicinātu emisiju samazināšanu. Šis bija piektais seminārs sērijā "Mazāk emisiju, vairāk atjaunojamo energoresursu", ko organizē Latvijas atjaunojamo energoresursu federācija kopā ar biedrību Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050.

Papildu informācija:

Laine.otersone@metaadvisory.lv