Aicinājums izlēmīgi veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un ar to saistīto sektoru dekarbonizāciju un konkurētspēju

Adresēts: Latvijas Republikas Ministru kabinetam,

Satiksmes ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai

No: Transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem,

uzņēmēju organizācijām un sabiedrības pārstāvjiem

Ievads

Šī Aicinājuma (turpmāk – “Aicinājums”) parakstītāji, saukti par “Dalībniekiem”, uzsver, ka ar transporta dekarbonizācijas izaicinājumiem saskaras gan transporta, gan  citu sektoru uzņēmumi, kam transports ir nozīmīgs emisiju avots.

Latvija iet pareizo ceļu, pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā. Lai svarīgākie Latvijas ekonomikas sektori stiprinātu konkurētspēju, tiem nepieciešams steidzams atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes ieviešanā un izlēmīga Latvijas rīcība to emisiju samazināšanas mērķu un energoneatkarības sasniegšanā, ko valsts ietver “Latvijas enerģētikas stratēģijā 2050”.

Eiropas Tīrās rūpniecības kurss, Rīcības plāns Eiropas autobūves nozarei, topošā  Korporatīvo autoparku dekarbonizācijas direktīva paredzēs jaunas iespējas  dekarbonizācijas procesam kā Eiropas rūpniecības virzītājspēkam. 

Latvija kopā ar ES ir apstiprinājusi emisiju samazināšanas mērķus. Augsta negatavība un stratēģiska neziņa raksturo transporta sektorus, īpaši kravas, kā arī visus industriju sektorus, kuros transports spēlē svarīgu lomu. Neziņa ir par šo mērķu ieviešanas finanšu instrumentiem un par visas dekarbonizācijas ekosistēmas elementu - energoresursi, uzlāde un uzpilde, bez emisiju  auto - koordinētu virzību.

1. Aicinām Latvijas valdību

a. Piedalīties regulārā  dialogā ar nozarēm, lai apspriestu optimālu un koordinētu dekarbonizāciju. Izveidot nacionālu ilgtspējīgas mobilitātes ekosistēmu, apvienojot transporta, loģistikas, vairumtirdzniecības, enerģētikas, komunālo pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, būvniecības, aprites ekonomikas, pašvaldību uzņēmumu, mežizstrādes nozaru uzņēmējus, pēt niecības iestādes, pašvaldības un iedzīvotājus sadarbības platformā, tādējādi stiprinot Latvijas konkurētspēju Eiropas inovāciju telpā;

b. paplašināt finanšu un ES fondu atbalstu:

-    Vidējā un smagā komerctransporta (īpaši kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas (N3 kategorija)), komunālā un sabiedriskā transporta pārejai uz bezemisiju vai zemu emisiju tehnoloģijām (elektrība, biometāns, ūdeņradis, biodegviela);

-  Lieljaudas uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūras attīstībai pie TEN-T koridoriem  un loģistikas mezgliem;

-      sekmīgai vieglo auto dekarbonizācijas programmai.

c. Veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu ražošanu un izmantošanu transportā, samazināt naudas “eksportu” par importa fosilajām degvielām. “Latvijas enerģētikas stratēģija 2050” paredz samazināt importēto energoresursu īpatsvars no 45% uz 22%.

d. Noteikt atbalsta pārorientēšanu no fosilajiem risinājumiem uz ilgtspējīgiem mobilitātes veidiem, nodrošinot ekonomiski pamatotu un dzīvotspējīgu pāreju uzņēmējiem.

e. Nodrošināt finansēšanas modeļus ar ES un EKII Fondu investēšanu emisiju  mērķu izpildei. Šāda atbildīga valdības rīcība nodrošinās taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti un nepārslogos patērētāju.

f. Veicināt atbalstu pētniecībai transporta tehnoloģiju, loģistikas un mobilitātes jomā (piem., granti zaļajām inovācijām – īpaši saistībā ar alternatīvo degvielu pētīšanu Latvijas ziemas apstākļos).

g. Turpināt samazināt birokrātiju ES fondu investēšanā,  atjaunojamo resursu degvielu ražošanas projektu, uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstīšanā.

2. Aicinājuma attīstība

Dalībnieki rīkos regulāras Domnīcas kā platformu, lai izvērtētu progresu un dalītos pieredzē par bezemisiju vai zemu emisiju vidējā un smagā komerctransporta un sabiedriskā transporta ieviešanu un lai  papildinātu Aicinājumu un parakstītāju skaitu.

3.    Papildus informācija :

a. Kaimiņvalstis aktīvi izmanto ES fondu atbalsta instrumentus, lai veicinātu vidējā un smagā komerctransporta dekarbonizāciju, tostarp ieguldot lieljaudas uzlādes infrastruktūrā un atbalstot alternatīvo degvielu izmantošanu. Tas apdraud Latvijas konkurētspēju reģionā.

b. NAP2027 un TAP2027 izvirzīts mērķis 2027.gadā sasniegt vismaz 2% bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaru. Reģistrēto transportlīdzekļu īpatsvars ar elektromotoriem 2024. gada sākumā: autobusi 2,77%, vieglie automobiļi 0,81%, kravas automobiļi 0,21%.

c. Klimata un enerģētikas ministrs šogad minējis, ka katru dienu Latvija “eksportē” aptuveni 5-7 miljonu eiro fosilās enerģijas iepirkumiem. Latvijā transports 2021.gadā veidoja 25,7% no kopējā enerģijas patēriņa un 74,2% no kopējā naftas produktu patēriņā. Aptuveni 99% no Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela, dabasgāze vai to kombinācijas) darbināmi transportlīdzekļi.

d. Līdz 2024. gada beigām Latvijā kopumā darbojās vairāk nekā 1000 uzlādes punkti, iekļaujot lēnās, vidējās un ultra ātrās uzlādes stacijas.

e. Valdības iesāktais  dialogs par transporta nozares dekarbonizāciju saistībā ar Transporta enerģijas likumu ir jāturpina. Aicinām to papildināt ar valdības fokusētu dialogu par dekarbonizāciju ar visiem saistītajiem sektoriem – loģistikas, vairumtirdzniecības, ostu, rūpniecības, lidostas, mežsaimniecības, lai stiprinātu šo nozaru noturību un paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgāku ES mēroga mobilitātes sistēmu.

Noslēgumā

Bez izlēmīgas politikas un ES fondu izmantošanas Latvija riskē iepalikt tehnoloģiski un ekonomiski, salīdzinājumā ar reģiona partneriem.

Aicinām Latvijas valdību izmantot esošos un nākamos ES fondus un nodrošināt investīcijas transporta dekarbonizācijā, lai pildītu starptautiskās saistības un stiprinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.

Aicinājumu atbalsta: