Lai mazinātu gaisa piesārņojumu, galvaspilsētā plāno bezemisiju zonu

Autotransportam ar iekšdedzes dzinēju jau pēc pāris gadiem varētu būt liegts iebraukt Rīgas centrā vai arī maigāka scenārija gadījumā – tas varētu būt ļoti dārgs prieks. To var secināt pēc Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas anonsētajiem plāniem jau 2027. gadā Rīgas centrā ieviest tā dēvēto zemo emisiju zonu.

Pagaidām gan vēl tiek lemts, kādi būtu Rīgas zemo emisiju zonas darbības pamatprincipi.

Tomēr jau tagad tiek lēsts, ka ierobežojumi varētu skart Rīgas vēsturisko centru un arī teritorijas ap "dzelzceļa loku", kas tad aptvertu visu centra rajonu.

Zemo emisiju zonas (ZEZ) jau tagad ir ieviestas vairākās Eiropas lielpilsētās, kas līdzējis ievērojami samazināt autotransporta plūsmu un līdz ar to arī piesārņojumu pilsētas centrā. Piemēram, Norvēģijas galvaspilsētā Oslo ZEZ transportlīdzekļiem ar lielāku izmešu apjomu piemēro ievērojami augstākas ceļu nodevas – tās svārstās no četriem līdz pat deviņiem eiro atkarībā no automašīnas veida, emisiju līmeņa, diennakts laika un arī zonējuma – jo tuvāk centram, jo dārgāk.

Savukārt vieglajiem auto nodevas ir no viena līdz trim eiro. Samaksa par iebraukšanu centram vistuvākajā zemo emisiju zonā Oslo turklāt var tikt iekasēta arī vairākas reizes dienā – katru reizi, kad konkrētais auto šķērso zonas robežu, tajā iebraucot. Tomēr par Rīgu vēl konkrētas skaidrības nav – par to, kā darbosies zemo emisiju zona Rīgā, iniciatīvas autori vēl tikai spriež.

Tikmēr apvienības "Pilsēta cilvēkam" pārstāvis Mārtiņš Kozlovskis akcentē tāda zemo emisiju zonas pilotprojekta nozīmi, kas ieviestu izmaiņas pakāpeniski, lai samazinātu sabiedrības pretestību. Viņam zināma pieredze no citām Eiropas pilsētām, un tā liecinot: neviena no pilsētām nenožēlojot šādas zonas ieviešanu, bet drīzāk uzsverot, ka to vajadzējis ieviest ātrāk.

Cīņa pret gaisa piesārņojumu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja zemo emisiju zonas ieviešanas nepieciešamību pamato ar Rīgas gaisa kvalitātes mērījumiem, kas liecina, ka piesārņojums galvaspilsētā pārsniedz pieļaujamo normu. Viesturs Zeps, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, atsaucas arī uz Eiropas Savienības prasībām. Līdz ar ZEZ izveidi tiktu mazināts gaisa piesārņojums, sekmēta ilgtspējīga mobilitāte un pilsētvides modernizācija. Projekta mērķis ir samazināt autotransporta īpatsvaru un tā radīto troksni pilsētā, uzlabot drošību un veicināt iedzīvotāju zaļāku pārvietošanos – ar kājām, velosipēdiem vai sabiedrisko transportu.

Šobrīd tiek izstrādāti dažādi ZEZ modeļi un to ieviešanas veidi.

Atbilstoši pašreizējām iecerēm līdz nākamajam gadam plānots izstrādāt rīcības plānu, bet jau 2027. gadā zemās emisijas zona varētu tikt ieviesta.

Trešdaļa automašīnu – Rīgā

Satiksmes ministrijas rīcībā ir dati, kas liecina – ikdienā pa Rīgas ielām pārvietojas gandrīz trešdaļa no visiem valstī reģistrētajiem auto un daudzi no tiem ar paaugstinātu izmešu līmeni.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps tomēr uzsver – lai pārmaiņas būtu efektīvas, ir nepieciešams rūpīgi izanalizēt dažādus scenārijus.

Viņš norāda, ka jāizvairās no situācijas, kurā satiksmes ierobežojumi vienā rajonā tikai pārbīda piesārņojumu uz citu, un piebilst, ka pagaidām kopā ar ieceri nāk arī daudz neatbildētu jautājumu.

Atsevišķas nianses tomēr jau tiek ieskicētas. Piemēram, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un kontroli, Rīgā ieviesīs kameras ar automātisko numurzīmju nolasīšanu.

Šī tehnoloģija ļaus sekot līdzi transportlīdzekļu kustībai ZEZ un novērst neatbilstošu transportlīdzekļu iekļūšanu teritorijā. Savukārt likumprojekts "Ceļu nodevu likums", kas marta sākumā iesniegts Saeimā, paredz, ka pašvaldībai būs iespēja ieviest ielu nodevu, ja gaisa piesārņojuma līmenis pārsniegs normatīvus vai lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka ielu nodeva būs noderīgs instruments, lai ieviestu bezemisiju vai zemo emisiju zonu un regulētu transportlīdzekļu plūsmas konkrētās ielās.

Cer mainīt iedzīvotāju paradumus

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā akcentē, ka ZEZ ieviešanas scenāriju izstrādē galvenais uzsvars ir uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, sabiedriskā transporta un mobilitātes punktu pakalpojumu pilnveidošanu, gājēju infrastruktūras un mikromobilitātes attīstības veicināšanu, kā arī pasākumiem elektrotransporta īpatsvara palielināšanai.

Te kļūst aktuāls jautājums: kur būs iespējams novietot transportlīdzekļus, ja Rīgas centrā iebraukt būs liegts. Jau daudzus gadus tiek runāts par tā dēvētās "Park and Ride" sistēmas ieviešanu galvaspilsētā, kas nodrošinātu iespēju novietot autotransportu plašos stāvlaukumos ārpus pilsētas centra, taču – kur šīs idejas ir šobrīd?

Rīgas domē skaidro, ka tiek vērtēti iespējamie risinājumi, lai attīstītu stāvparkus un mobilitātes punktus pilsētas teritorijā, kā to paredz 2014. gada izstrādātais Stāvparku sistēmas attīstības plāns. Izskatās, ka vērtēts tiek ļoti rūpīgi, jo process ilgst jau 11 gadus. Toties šogad ir iesākts darbs pie projekta "Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam", kura ietvaros izskata iespējas turpmākai stāvparku un mobilitātes punktu attīstībai. (Mobilitātes punkts ir ērts un drošs savienojums starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Autobraucēju ērtības te netiek īpaši respektētas.) Pērn pašvaldība ar ES fondu atbalstu ir sākusi mobilitātes punktu izbūvi pie dzelzceļa stacijām Rīgā.

Tiek cerēts, ka šādā veidā tiks mazināta nepieciešamība izmantot privāto autotransportu.

Kopumā paredzēts izbūvēt 15 mobilitātes punktus. Papildus tam tiek veikti pasākumi iedzīvotāju paradumu maiņas veicināšanai, mudinot izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus.

30% no emisijām rada "kravinieki"

Pašlaik tiek akcentēts, ka zemo emisiju zonas ieviešana visvairāk varētu skart pārvadājumu, piegāžu un loģistikas nozari, īpaši lielos autoparkus un lielveikalu piegādātājus. "Latvijas ilgtspējas klastera" vadītājs Armands Gūtmanis norāda, ka Latvijā trūkst īpašu atbalsta mehānismu bezemisiju kravas transportam, kamēr citas Eiropas valstis jau veic būtiskas investīcijas šajā jomā. Piemēram, Zviedrija līdz 2030. gadam plāno, ka puse jauno kravas automašīnu būs aprīkotas ar elektrisko piedziņu, bet Polija ir izstrādājusi plaša mēroga atbalsta programmu, piesaistot ES fondus bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.

"Vieglajiem automobiļiem Latvijā uzlādes tīkls attīstās labi – uzlādes punkti ir pieejami gan pilsētās, gan uz lielākajiem autoceļiem.

Taču situācija ar smago transportlīdzekļu uzlādes iespējām ir pavisam citāda – šobrīd Latvijā nav izveidots publisks elektrouzlādes vai ūdeņraža uzpildes tīkls kravas automašīnām. Šī infrastruktūras nepilnība nav raksturīga tikai Latvijai – līdzīga situācija ir arī daudzviet Eiropā, un šajā jomā vēl jāveic apjomīgs darbs.

Lai loģistikas uzņēmumi un lielveikali varētu pāriet uz bezemisiju transportu, nepieciešams finansiāls atbalsts – šie transportlīdzekļi joprojām ir ievērojami dārgāki par tradicionālajiem.

Atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm Latvijā šobrīd nav ieviesta subsīdiju programma ne transportlīdzekļu dekarbonizācijai, ne arī uzlādes infrastruktūras attīstībai. Pie šī jautājuma aktīvi strādājam, taču risinājumiem jābūt kompleksi izstrādātiem – paralēli ZEZ ieviešanai jānodrošina arī praktiski atbalsta instrumenti.

Atbalsts varētu nākt no ES fondu līdzekļiem – jau šoruden Eiropas Komisija plāno izstrādāt jaunu programmu, lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu pieejamu finansējumu subsīdiju veidā," skaidro A. Gūtmanis.

Satiksmes ministrijas pārstāvis Vectirāns norāda, ka Rīgā joprojām trūkst lēnās uzlādes punktu pie daudzdzīvokļu mājām, pagalmos un daudzstāvu autostāvvietās.

Lai veicinātu uzlādes infrastruktūras attīstību, nepieciešama ciešāka sadarbība starp pašvaldībām un privāto sektoru.

Efektīvāka sadarbība varētu palīdzēt risināt ikdienas problēmas, ar kurām saskaras elektroauto īpašnieki, jo uzlādes iespēju ierobežotība nereti kļūst par būtisku šķērsli šo auto izvēlē. Vēršoties pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, saņemta šāda atbilde: "Aktīvi strādājam pie elektroauto uzlādes infrastruktūras veicināšanas gan Rīgas apkaimēs, gan pilsētas centrā.

2023. gadā izstrādāja elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepciju, kas nosaka ilgtermiņa stratēģiju, kā arī ieviešanas un pārvaldības risinājumus." Pagājušajā gadā dome izsludināja izsoli, kuras rezultātā SIA "Enefit" ieguva tiesības izbūvēt elektroauto uzlādes stacijas uz ilgtermiņa zemes nomas pamata.

Uzņēmums plāno uzstādīt desmit uzlādes stacijas ar kopumā 44 pieslēgvietām gan ātrās, gan lēnās uzlādes iespējām Rīgas centrā un mikrorajonos. Turpinot šo iniciatīvu, Rīga šogad plāno izsludināt nākamo izsoli, piedāvājot izbūvēt vēl 20 uzlādes stacijas ar vairāk nekā 80 pieslēgvietām.

Rēķinās ar pretestību

Taujāju "Pilsēta cilvēkam" pārstāvim Mārtiņam Kozlovskim par izaicinājumiem, kas saistīti ar ZEZ zonu ieviešanu. Viņaprāt, viens no galvenajiem šķēršļiem būs sabiedrības pretestība, īpaši attiecībā uz autotransporta ierobežojumiem.

Viņš ierosina, ka, lai to mazinātu, būtu jāveido informatīvas kampaņas, kas izskaidro ZEZ priekšrocības.

"Tām jābūt vienkāršā un saprotamā valodā, jo sarežģīti termini, piemēram, "PM2.5 daļiņas", lielākajai daļai cilvēku ir neskaidri.

Turklāt būtu lietderīgi izmantot vizuālus materiālus, piemēram, attēlojot Brīvības ielas transformāciju, lai cilvēki varētu iedomāties sevi šajā uzlabotajā vidē," uzsver M. Kozlovskis.

Pašlaik diskusijas par ZEZ ir atliktas uz laiku pēc vēlēšanām, taču lēmējiem būs jāspēj vienoties par to, vai Rīgā tik drīz jau varēs ieviest šādu zonu. Ņemot vērā arī to partiju nostāju, kas ir pret tās ieviešanu.

Kas ir zemo emisiju zona?

Tā ir noteikta teritorija pilsētā, kurā ierobežo vai aizliedz transportlīdzekļu iekļūšanu, ja tie neatbilst noteiktajiem emisijas standartiem. Līdz ar to vecāki un mazāk videi draudzīgi transportlīdzekļi ar lielākiem izmešiem šādā zonā nedrīkst pārvietoties.

Jaunākiem un videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektriskajiem vai hibrīdajiem, pārvietošanās zemo emisiju zonā ir atļauta.

Zemo emisiju zonai var būt dažādas ierobežojumu pakāpes – no pilnīga aizlieguma tajā pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuriem ir augsti izmešu rādītāji, līdz daļējiem ierobežojumiem noteiktos laikos vai apstākļos.

Iecerēts, ka jau pēc dažiem gadiem auto straumes, kas plūst uz pilsētas centru, Rīgā varētu ievērojami paretināt zemo emisiju zona.

Zaļo mērķu vārdā Rīga plāno ierobežot iebraukšanas iespējas pilsētas centrā. Vecākiem auto tas varētu būt liegts jau pēc diviem gadiem. Par iecerēm veidot zemo emisiju zonu pilsētā gan vēl būs jābalso jaunā sasaukuma pašvaldības deputātiem.