Klimata mērķi Latvijā: soļi, izaicinājumi un iespējas

Latvijā 2024. gada nogalē valdība apstiprināja jaunu klimata likuma projektu, kas transponē ES prasības un nostiprina klimatneitralitātes mērķus un instrumentus. Pašlaik likums ir Saeimā procesā, un tas būs viens no stūrakmeņiem Latvijas klimata politikā.

Galvenie fakti un izaicinājumi

• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP 2021–2030) ir aktualizēts un jāizmanto kā stratēģiskais karkass, taču tā īstenošanai nepieciešami konkrēti operatīvie soļi.

• Latvijas ziņojumi UNFCCC rāda, ka mērķi ir skaidri, bet nepieciešama lielāka fokusēšanās uz emisiju samazināšanu ekonomikā un izpildes kapacitātes stiprināšanu.

• Ir politiskas un administratīvas kavēšanās konkrētu tiesību aktu pieņemšanā, piemēram, ETS iekļaušanā, kas rada riskus, ja ES mehānismi stāsies spēkā, bet nacionālie noteikumi nebūs saskaņoti.

• Uzņēmumiem un sabiedrībai jāņem vērā jaunā ES ilgtspējas ziņošanas regulācija (CSRD) un nacionālie atklātības/ziņošanas noteikumi, kas prasīs lielo uzņēmumu un vēlāk arī mazāku uzņēmumu darbības pārskatāmību.

  
  

Kā uzsver Latvijas Ilgtspējas klastera vadītājs Armands Gūtmanis:"Mūsu mērķis — klimatneitrāla Latvija līdz noteiktam termiņam — ir pareizs un neizbēgams. Tomēr mērķis pats par sevi nav plāns; mums jārunā par soļiem, finansēm un prioritātēm."

Cik reāli izpildāmas ir saistības?

Klimata mērķi ir sasniedzami, ja tiek nodrošināts:

1. Skaidri un izpildāmi nacionālie tiesību akti.

2. Mērķēta investīciju programma enerģijas, ēku, transporta un lauksaimniecības pārejai.

3. Sabiedrības un uzņēmumu kapacitātes celšana.

Riska faktori ietver kavēšanos ar normatīviem (piem., ES ETS transpozīcija), nepietiekamu publisko finansējumu un koordinācijas trūkumu starp ministrijām. Armands Gūtmanis piebilst:"Ir svarīgi runāt ne tikai par mērķiem, bet arī par to, cik tas maksā, kādi ir izdevumu pārdales instrumenti un kā tiek izmantoti ES fondi."

Visperspektīvākie virzieni Latvijai

• Enerģētikas dekarbonizācija un ēku energoefektivitāte — ātrs emisiju samazinājums un enerģijas drošība.

• Obligātā elektrifikācija transportā un sabiedriskais transports — stratēģiskas investīcijas pilsētās un reģionos.

• Atjaunīgās enerģijas izvēršana ar viedu tīkla plānošanu — jāizmanto vietējie resursi, bet jāplāno reģionāli.

• Lauksaimniecība un zeme — emisiju samazināšana un oglekļa piesaiste, atbalstot tehnoloģijas un prakses, kas palielina oglekļa uzkrāšanos.

• Ilgtspējas ziņošana un uzņēmumu gatavība — CSRD un nacionālie atklātības noteikumi prasīs uzņēmumiem pārskatīt risku vadību un investīciju plānus.

  
  

Steidzamie īstermiņa soļi

1. Pieņemt/nostiprināt trīs galvenos nacionālos aktus: klimata likums, ETS transpozīcija, NEKP īstenošanas plāns, un definēt atbildīgos ministriju līmenī.

2. Aktivizēt mērķētus atbalsta instrumentus siltināšanai, elektrotransportam un vietējai

   atjaunojamai enerģijai (grantus, kredītus, ātru administratīvo procedūru).

3. Uzsākt intensīvu uzņēmumu apmācību programmu, lai uzņēmumi saprot jauno ziņošanas atbildību un riskus.

4. Izstrādāt skaidru sankciju un izpildes mehānismu sarakstu, lai izvairītos no "pārsteigumiem" un soda piemērošanas no ES mehānismiem.

   
   

Latvijas Ilgtspējas klasteris aicina visus – gan uzņēmumus, gan sabiedrību – aktīvi iesaistīties, lai klimatneitrāla Latvija kļūtu par realitāti. Kā uzsver Armands Gūtmanis:"Katrs solis, katra investīcija un katra lēmuma izpilde tuvina mūs kopējam mērķim. Ilgtspējīga Latvija nav tikai sapnis – tā ir iespēja, ko varam īstenot tagad."