Lauksaimniecības ilgtspēja – arī biškopju stāsts
- pirms 2 dienām
- Lasīts 2 min
Ilgtspējas klastera ekspertu vadībā sadarbībā ar lauksaimniecības nozares organizācijām, speciālistiem un praktiķiem izstrādāts dokuments"Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā", kas apkopo aktuālākos risinājumus Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Vadlīnijas tapušas projekta"Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai" (Nr. EKII-9/26) ietvaros, ko finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII).
Dokumenta izstrādes laikā eksperti analizēja Latvijas lauksaimniecības attīstības iespējas klimata pārmaiņu, vides kvalitātes un ekonomiskās noturības kontekstā. Vadlīnijās aplūkoti tādi būtiski jautājumi kā atjaunīgās enerģijas izmantošana, oglekļa lauksaimniecība, augsnes veselības saglabāšana, ūdens resursu apsaimniekošana, finanšu ilgtspēja un Eiropas Savienības atbalsta instrumentu izmantošana. Lai gan dokuments paredzēts visai lauksaimniecības nozarei, tajā ietvertie risinājumi ir nozīmīgi arī vairākām saistītām nozarēm, tostarp biškopībai.
Ilgtspējīgas saimniekošanas ieguvumi apputeksnētājiem
Biškopības nozarē arvien vairāk tiek uzsvērta saikne starp bišu saimju sekmīgu attīstību un apkārtējās vides kvalitāti. Bites nepazīst saimniecību robežas, tādēļ to labklājību ietekmē ne tikai biškopju darbs, bet arī tas, kā tiek apsaimniekotas lauksaimniecības zemes apkārtējā teritorijā. Tieši tāpēc virkne vadlīnijās iekļauto rekomendāciju vienlaikus ir arī ieguldījums apputeksnētāju labvēlīgas vides veidošanā.
Vadlīnijās īpaša uzmanība pievērsta oglekļa lauksaimniecībai, uzsverot tauriņziežu audzēšanu, segkultūru un starpkultūru izmantošanu, kā arī daudzveidīgas augu maiņas nozīmi. Šie risinājumi palīdz uzlabot augsnes kvalitāti un palielināt oglekļa piesaisti, tomēr vienlaikus tie veicina arī daudzveidīgāku ziedaugu pieejamību lauksaimniecības ainavā. Tauriņzieži, piemēram, āboliņš vai lucerna, ir nozīmīgi nektāra un putekšņu avoti, savukārt starpkultūras ļauj pagarināt ziedēšanas periodu un nodrošināt apputeksnētājiem papildu barības bāzi laikā, kad galvenās kultūras jau novāktas.
Tāpat vadlīnijās uzsvērta ekoshēmu nozīme, kas jau šobrīd sniedz atbalstu kultūraugu dažādošanai, starpkultūrām, zālāju pasējām, ainavas elementu saglabāšanai un minimālai augsnes apstrādei. Šādi pasākumi rada tiešu pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veicina apputeksnētājiem piemērotākas vides veidošanos lauksaimniecības teritorijās.
Veselīga augsne, kvalitatīvs ūdens un daudzveidīga ainava
Vadlīniju autori būtisku uzmanību pievērsuši augsnes veselības jautājumiem, norādot uz nepieciešamību regulāri novērtēt augsnes kvalitāti, organisko vielu saturu un barības vielu bilanci. Augsnes veselība ir viens no pamatnosacījumiem ilgtspējīgai lauksaimnieciskajai ražošanai, jo tā nosaka augu attīstību, spēju pretoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kopējo produktivitāti. Netieši tas ietekmē arī ziedaugu kvalitāti un pieejamo nektāra un putekšņu daudzumu.
Ne mazāk svarīga ir ūdens resursu apsaimniekošana. Vadlīnijās apskatīti tādi risinājumi kā buferjoslu veidošana, mitrāju elementu saglabāšana, ūdens aiztures veicināšana un infiltrācijas uzlabošana. Šie pasākumi palīdz uzlabot ūdens kvalitāti un mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus, vienlaikus radot papildu dzīvotnes dažādām sugām. Īpaši nozīmīgas var būt ziedošas buferjoslas, kas kalpo ne tikai ūdens aizsardzības mērķiem, bet arī veido apputeksnētājiem labvēlīgus koridorus starp intensīvi apsaimniekotiem laukiem.
Nozaru sadarbībai būs arvien lielāka nozīme
Izstrādātajās vadlīnijās vairākkārt uzsvērta sadarbības nozīme starp lauksaimniekiem, konsultantiem, zinātniekiem, nozares organizācijām un politikas veidotājiem. Tāpat dokumentā norādīts, ka daļa rekomendāciju īpaši svarīgas nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda sagatavošanā, kad tiks veidoti jauni atbalsta mehānismi un noteiktas nākotnes prioritātes.
Biškopības nozares piemērs labi parāda, ka ilgtspējas pasākumu ietekme sniedzas tālu ārpus vienas saimniecības robežām. Katrs ilgtspējīgi apsaimniekots hektārs, katra saglabāta ziedoša platība un katrs ieguldījums augsnes vai ūdens kvalitātē vienlaikus ir ieguldījums arī bioloģiskās daudzveidības un apputeksnētāju saglabāšanā. Tādēļ ilgtspējīga lauksaimniecība ir ieguvums gan ražotājiem, gan videi, gan visām nozarēm, kuru attīstība ir cieši saistīta ar veselīgu lauku ainavu.
Vadlīnijas pieejamas apskatei
Ar dokumentu "Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā", kas izstrādāts projekta "Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai" (Nr. EKII-9/26) ietvaros, iespējams iepazīties šeit:
Finansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII).
Komentāri