“MILITĀRĀ ŠENGENA”: EIROPAI NEPIECIEŠAMA ĀTRĀKA UN NETRAUCĒTA PĀRROBEŽU MILITĀRĀ MOBILITĀTE
Eiropai jāspēj pārvietot karavīrus, militāro tehniku un apgādes kravas pāri valstu robežām dažu dienu, nevis nedēļu laikā. Lai to panāktu, nepieciešama sava veida “militārā Šengena” – saskaņotas un digitalizētas pārrobežu procedūras, piemērota divējāda lietojuma infrastruktūra un cieša ES dalībvalstu, NATO, aizsardzības un transporta nozaru sadarbība. Ilgstošas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos militārā mobilitāte kļūst par vienu no Eiropas drošības priekšnoteikumiem, secināja Rīgā notikušā foruma “Mobilitāte Eiropā 2030 – ilgtspējas un militāro mērķu nodrošināšanai” (“Mobility in Europe 2030 – Serving Sustainability and Military Purposes”) dalībnieki.
Eiropas militāro mobilitāti šobrīd kavē ne tikai atsevišķu ceļu, tiltu, dzelzceļa līniju vai ostu nepietiekama kapacitāte. Būtiski šķēršļi ir arī atšķirīgas valstu muitas un administratīvās prasības, nepietiekami multimodālie savienojumi, transporta līdzekļu un kvalificēta personāla trūkums. Tādēļ militārajai mobilitātei nepieciešama vienota sistēma, kurā infrastruktūra, transporta kapacitāte, energoapgāde un pārrobežu procedūras darbojas kā savstarpēji saistīti elementi.
“Ja agrāk apvienot ilgtspējas aspektus mobilitātes tēmā ar militāro dimensiju šķita dīvaini, tad tagad Eiropas valstīs transporta, enerģētikas, aizsardzības politikas plānos vairāki elementi no ilgtspējīgās mobilitātes un no militārās mobilitātes jāapskata kā savstarpēji papildinoši. Eiropas Komisijas prezidente U. fon der Leiena savā 16. septembra programmatiskajā uzrunā Eiropas Parlamentā prioritāšu skaitā minēja klimata jeb ilgtspējas mērķus un aizsardzību tai skaitā mobilitātes jomā kā prioritātes. Tas nozīmē, ka uzdevumu klāsts transporta, enerģētikas, infrastruktūras biznesam palielinās”, sākot konferenci atzīmēja Armands Gūtmanis, biedrības Ilgtspējas klasteris priekšsēdētājs, kura šo konferenci rīko kopā ar Eiropas ekonomisko un sociālo komiteju (European economic and social committee).
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības nodaļas priekšsēdētājs Marcins Novackis (Marcin Nowacki) forumā uzsvēra, ka mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos uzmanība jāpievērš mobilitātes jautājumiem gan saistībā ar militāro jomu, gan civilo aizsardzības risinājumiem. Viņš īpaši aicināja pārvarēt līdzšinējo fragmentāciju Eiropas Savienībā.
Forums Rīgā pulcēja Eiropas Savienības institūciju, NATO, Eiropas Aizsardzības aģentūras, valstu pārvaldes, akadēmiskās vides, kā arī transporta, aizsardzības un enerģētikas nozaru pārstāvjus. Diskusiju centrā bija jautājums, kā Eiropas transporta sistēmu vienlaikus pielāgot jaunajai drošības situācijai, ekonomikas vajadzībām un ilgtspējas mērķiem.
Pasākuma galveno runātāju sesijā par Eiropas mobilitātes nākotni uzmanība tika pievērsta mainīgajai ģeopolitiskajai videi un tās ietekmei uz transporta politiku, investīcijām infrastruktūrā un reģionālo sadarbību. Runātāju vidū bija Latvijas satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas prezidents Marcins Novackis (Marcin Nowacki), Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks un Helsinku Universitātes Telpiskās plānošanas un politikas profesors, Zinātņu fakultātes prodekāns Sami Moisio.
“Būtiskākais ir tas, ka ģeopolitiskā situācija ir mainījusies. To zina visi. Taču šīs pārmaiņas būs ilgstošas,” uzsvēra profesors Sami Moisio, norādot, ka tādēļ infrastruktūra, investīcijas un politiskā rīcība ir jāplāno, ņemot vērā fundamentāli mainījušos drošības vidi. Viņš arī uzsvēra, ka militāro gatavību, ilgtspēju un sociālo kohēziju nevajadzētu aplūkot atsevišķi – tie ir savstarpēji saistīti Eiropas noturības elementi.
Andris Kužnieks akcentēja vēl vienu Eiropas mainīgās mobilitātes vides aspektu – nepieciešamību apvienot klimata mērķus, tehnoloģisko attīstību un ekonomisko konkurētspēju. Runājot par Eiropas nākotnes prioritātēm, viņš uzsvēra, ka klimata politika arvien vairāk ietver gan risku mazināšanu, gan pielāgošanos mainīgā klimata realitātei, kas nākotnē ietekmēs arī transporta pieprasījumu un infrastruktūru.
Militārajai mobilitātei nepieciešama vienota Eiropas sistēma
Paneļdiskusijā “Drošība, infrastruktūra un Eiropas mobilitātes politika” (“Security, Infrastructure and European Mobility Policy”) uzmanība tika pievērsta militārajai mobilitātei, divējāda lietojuma infrastruktūrai, pārrobežu koordinācijai, normatīvā regulējuma saskaņošanai un investīciju prioritātēm.
Šo paneļdiskusiju moderēja Baiba Miltoviča, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Transporta pastāvīgās grupas prezidente, kura aktīvi iesaistās EESK darbā Eiropas transporta un infrastruktūras politikas jomā.
Viens no galvenajiem secinājumiem – militārā mobilitāte jāuztver kā vienota, visaptveroša sistēma, nevis tikai kā atsevišķu ceļu, tiltu, dzelzceļa līniju vai ostu izbūve. Efektīva pārvietošanās ir atkarīga no fiziskās infrastruktūras, multimodāliem savienojumiem, pieejamajiem transporta līdzekļiem, energoapgādes, digitālajām sistēmām un, kas ir īpaši būtiski, saskaņotām pārrobežu procedūrām.
Diskusijā tika uzsvērta būtiska domāšanas maiņa pēdējos gados: militārā mobilitāte arvien vairāk tiek uztverta kā visas valsts pārvaldes un visas sabiedrības kopīga atbildība. Karavīru, smagās tehnikas un apgādes kravu pārvietošana lielā mērā ir atkarīga no civilajiem transporta uzņēmumiem un infrastruktūras operatoriem. Tādēļ būtiska ir sadarbība starp aizsardzības institūcijām, transporta nozares ministrijām, ES institūcijām un privāto sektoru. Militāro mobilitāti nav iespējams nodrošināt tikai nacionālā līmenī, jo papildspēku un liela apjoma militāro kravu pārvietošana pēc būtības ir pārrobežu operācija.
Diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra divas operacionāli svarīgas prasības – apjomu un ātrumu. Eiropas Aizsardzības aģentūras Sauszemes un loģistikas nodaļas vadītājs Džuzepe Dello Strito (Giuseppe Dello Stritto) norādīja, ka kritiskie šķēršļi rodas, vienlaikus pastāvot fiziskās infrastruktūras ierobežojumiem, vājiem multimodālajiem savienojumiem, transporta līdzekļu trūkumam un sadrumstalotām procedūrām. Tādēļ ostām, dzelzceļam un loģistikas centriem jādarbojas kā savstarpēji saistītiem vienotas transporta ķēdes elementiem. Arī energoapgāde, tostarp degviela, elektroenerģija un cits loģistikas centros nepieciešamais nodrošinājums, ir neatņemama militārās mobilitātes sastāvdaļa.
NATO Aizsardzības politikas un plānošanas departamenta Aizsardzības nodrošinājuma un loģistikas nodaļas eksperts Aleksandrs Bucens akcentēja vienkāršāku un konsekventāku procedūru nepieciešamību. Pašreizējā sistēma laika gaitā veidojusies no dažādiem nacionālajiem muitas, drošības, veselības un administratīvajiem noteikumiem, kas apgrūtina ātru un liela apjoma militāro pārvietošanos. Tādēļ diskusijā vairākkārt izskanēja ideja par “militāro Šengenu” (Military Schengen) – Eiropas mēroga sistēmu, kas ļautu militārajam personālam, tehnikai un kravām ātrāk šķērsot valstu robežas, saskaņojot un digitalizējot procedūras un samazinot administratīvos šķēršļus.
Mērķis ir būtiski saīsināt arī nepieciešamo atļauju saņemšanas laiku. Diskusijā kā nākotnes modelis tika minēta sistēma, kurā standartizēti militārā transporta atļauju pieprasījumi tiktu iesniegti vienotā ES digitālajā sistēmā un izskatīti dažu dienu laikā, nevis nedēļās, kā tas atsevišķos gadījumos notiek pašlaik.
Nepieciešamo investīciju apjoms ir ievērojams. Paneļdiskusijā tika norādīts, ka pašreizējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (Connecting Europe Facility) militārajai mobilitātei bija paredzēti 1,7 miljardi eiro, taču pieprasījums ievērojami pārsniedza pieejamo finansējumu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā militārās mobilitātes finansējumu palielināt līdz 17,6 miljardiem eiro, investīcijas koncentrējot uz divējāda lietojuma infrastruktūru, militārajiem koridoriem un kritisko infrastruktūras vājo vietu novēršanu.
Vienlaikus runātāji uzsvēra, ka finansējums viens pats problēmu neatrisinās. Eiropai nepieciešamas arī kopīgas prioritātes, koordinēti projekti visā militāro koridoru garumā, pietiekama civilā un militārā transporta kapacitāte, kvalificēts personāls un ātrāka projektu īstenošana. Kā tika uzsvērts diskusijā, transportlīdzekļus un aprīkojumu iespējams iegādāties salīdzinoši ātri, taču kvalificētus autovadītājus un citus transporta nozares speciālistus nav iespējams sagatavot vienas dienas laikā.
Aizsardzības nozare var palīdzēt paātrināt alternatīvās enerģijas risinājumu attīstību
Forumā tika apspriesta arī transporta elektrifikācija, alternatīvās degvielas un transporta dekarbonizācija. Viens no galvenajiem nozares pārstāvju identificētajiem šķēršļiem ir izmaksas – atsevišķas alternatīvās degvielas joprojām ir vairākas reizes dārgākas par tradicionālajām, tādēļ to komerciāla ieviešana ir sarežģīta bez prognozējamas politikas, atbalsta mehānismiem un ilgtermiņa investīciju noteiktības.
Vienlaikus aizsardzības nozare varētu kļūt par nozīmīgu jauno enerģijas tehnoloģiju agrīno lietotāju. Eiropas valstu valdībām būtiski palielinot drošībai un aizsardzībai atvēlētos resursus, militāro risinājumu ieviešanu mazāk ierobežo tūlītēji komerciālo izmaksu apsvērumi, ar kuriem jārēķinās civilā transporta operatoriem.
Diskusijas dalībnieki norādīja, ka alternatīvo degvielu ražošana, testēšana un izmantošana aizsardzības vajadzībām varētu palīdzēt palielināt ražošanas apjomus, veicināt tehnoloģiju praktisko un inženiertehnisko attīstību un radīt ietaupījumus. Aizsardzības nozares pieprasījums viens pats nespēs novērst cenu atšķirību, taču tas var veicināt tehnoloģiju attīstību un pakāpenisku efektivitātes pieaugumu, kas nākotnē alternatīvās degvielas varētu padarīt konkurētspējīgākas arī plašākā transporta tirgū.
Militārā mobilitāte kļūst par Eiropas stratēģisko prioritāti
Rīgas foruma secinājumi lielā mērā sasaucas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2026. gada atzinumu par militāro mobilitāti (TEN/869). EESK uzsver, ka militārā mobilitāte ir būtiska ES atturēšanas un aizsardzības spējām, īpaši ES austrumu flanga dalībvalstīm un tranzītvalstīm. Komiteja aicina vienkāršot un saskaņot loģistikas, muitas un transporta noteikumus, stiprināt civilā personāla aizsardzību un iesaisti, kā arī noteikt par prioritāti ES investīcijas divējāda lietojuma infrastruktūrā un tehnoloģijās, tostarp dzelzceļā, autoceļos, datu pārraides tīklos, satelītsakaros, dronos un citās inovatīvās sistēmās. Atzinumā arī aicināts būtiski palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā militārajai mobilitātei paredzēto finansējumu.
Forums “Mobilitāte Eiropā 2030 – ilgtspējas un militāro mērķu nodrošināšanai” (“Mobility in Europe 2030 – Serving Sustainability and Military Purposes”), kas norisinājās 17. septembrī Rīgā, vienuviet pulcēja referentus un dalībniekus no 15 Eiropas valstīm, tostarp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), ES institūciju, Latvijas valdības, NATO, Eiropas Aizsardzības aģentūras un nozares pārstāvjus, kā arī pētniecības un biznesa kopienu pārstāvjus, ļaujot Eiropas mobilitātes mērķu praktiskās īstenošanas izaicinājumus aplūkot gan no civilās, gan aizsardzības perspektīvas.
Rīgas forumā izskanējušais vēstījums bija nepārprotams: militārā mobilitāte vairs nav tikai specifisks aizsardzības nozares jautājums. Tā ir pārbaude Eiropas spējai pāri valstu robežām koordinēt infrastruktūru, transportu, enerģētiku, regulējumu, investīcijas un cilvēkresursus. Ilgstošas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos noturīga divējāda lietojuma infrastruktūra un spēja ātri pārvietoties visā Eiropā kļūst par būtisku priekšnoteikumu gan Eiropas drošībai, gan kontinenta transporta sistēmas funkcionēšanai.
Komentāri