“Mūsu klimata mērķi paliek nemainīgi, taču ceļam uz tiem jābūt pragmatiskam un sociāli taisnīgam.”— Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidente

Eiropas Komisijas prezidente savā vēstulē ES dalībvalstu premjerministriem iezīmē iespējamu ES zaļās politikas instrumentu pārskatīšanu, vienlaikus apstiprinot Savienības ilgtermiņa klimata mērķus. Galvenais uzsvars tiek likts uz līdzsvaru starp klimata ambīcijām, ekonomisko konkurētspēju un sociālo ietekmi.

Ko tas nozīmē Latvijai?

• Diskusijas par ES klimata politikas nākamo posmu tieši ietekmēs Latvijas enerģētiku, rūpniecību, transportu un lauksaimniecību, īpaši vidējā termiņā līdz 2040. gadam.

• Iespējamā elastīgāka pieeja mērķu īstenošanai var dot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību, izvēloties nacionāli piemērotākos ceļus emisiju samazināšanai.

• Prognozējams regulējums ir būtisks investīciju piesaistei atjaunīgajā enerģijā, energoefektivitātē un aprites ekonomikas risinājumos, kas Latvijā kļūst arvien nozīmīgāki.

  
  

2040. gada klimata mērķis

Vēstulē īpaša uzmanība pievērsta ES 2040. gada klimata mērķim, kas šobrīd tiek politiski apspriests. Eiropas Komisija ir ierosinājusi līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 90 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Komisijas prezidente norāda, ka šis mērķis:

• kalpo kā tilts starp 2030. gada mērķiem un klimatneitralitāti 2050. gadā,

• taču tā sasniegšanai nepieciešama rūpīgi izsvērta pieeja, kas ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko struktūru un attīstības tempu.

Vēstulē uzsvērts, ka diskusijās par 2040. gadu jāvērtē ne tikai emisiju samazināšanas apjoms, bet arī instrumenti, termiņi un atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu politikas īstenojamību praksē.

Eiropas Komisijas prezidente vēstulē uzsver, ka ES turpinās virzību uz klimatneitralitāti, taču ir nepieciešams izvērtēt, kā klimata politikas īstenošana ietekmē Eiropas ekonomiku, rūpniecību un iedzīvotājus. Tiek norādīts, ka zaļajai pārejai jābūt ekonomiski pamatotai, sociāli taisnīgai un politiski ilgtspējīgai, lai saglabātu dalībvalstu atbalstu un investīciju stabilitāti.

Vēstule kalpo kā ievads plašākām diskusijām ES līmenī par to, kā līdz 2040. gadam sabalansēt klimata mērķus ar konkurētspēju un drošību mainīgajos globālajos apstākļos.

Vairāk informācija:

https://www.euractiv.com/news/von-der-leyen-teases-tweaks-to-eu-green-policies-in-letter-to-leaders/?utm_source=euractiv&utm_medium=newsletter&utm_content=The+Roundup&utm_term=0-0&utm_campaign=THE_BRIEF