Enerģētiskā neatkarība laukos: kā atjaunīgie energoresursi var stiprināt Latvijas saimniecības

Pēdējos gados enerģijas cenas ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lauksaimniecības saimniecību konkurētspēju. Graudu kaltēšana, piena dzesēšana, ventilācijas sistēmas, apgaismojums, uzglabāšana un citi ražošanas procesi prasa ievērojamus energoresursus, tādēļ jebkuras elektroenerģijas vai kurināmā cenu svārstības tieši ietekmē produkcijas pašizmaksu. Tāpēc jautājums par atjaunīgajiem energoresursiem lauksaimniecībā vairs nav tikai vides politikas tēma. Tas arvien vairāk kļūst par saimniecību finansiālās stabilitātes, noturības un ilgtermiņa attīstības jautājumu.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības kontekstā atjaunīgie energoresursi būtu jāuztver kā instruments enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, ražošanas izmaksu stabilizēšanai un atkarības mazināšanai no fosilo energoresursu tirgus svārstībām. Latvijā tas ir īpaši aktuāli, jo daudzu saimniecību darbību būtiski ietekmē sezonāli enerģijas patēriņa pīķi. Graudkopībā tie ir ražas novākšanas un kaltēšanas periodi, piena lopkopībā – nepārtraukta piena dzesēšana un slaukšanas sistēmu darbība, savukārt dārzkopībā un siltumnīcu nozarē enerģijas pieejamība var tieši ietekmēt produkcijas kvalitāti un realizācijas iespējas.

Tieši šie un citi jautājumi ir aplūkoti projektā “Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde Ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā” (projekta Nr. EKII-9/26), ko finansiāli nodrošina Vides investīciju fonds Latvijas Republikas valsts budžeta programmas EKII ietvaros. Viena no projekta būtiskajām tēmām ir praktiski risinājumi, kas lauksaimniecības uzņēmumiem ļauj vienlaikus stiprināt ekonomisko noturību un virzīties uz ilgtspējīgāku saimniekošanu.

Ne visas saimniecības ir vienādas

Viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izriet no projekta ietvaros izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām, ir tas, ka universāls risinājums nepastāv. Enerģētikas risinājumiem jābūt pielāgotiem konkrētās saimniecības lielumam, specializācijai un patēriņa profilam.

Mazajām saimniecībām bieži vien vislielāko ieguvumu sniedz relatīvi vienkārši energoefektivitātes pasākumi un nelielas pašpatēriņa saules enerģijas sistēmas. Šādi ieguldījumi palīdz samazināt ikdienas elektroenerģijas izmaksas un mazina atkarību no tirgus cenu svārstībām.

Vidēja lieluma saimniecībās atjaunīgo energoresursu ieviešana jau ciešāk saistāma ar enerģijas patēriņa pārvaldību. Šajā segmentā būtiska kļūst iespēja analizēt patēriņa paradumus, optimizēt procesu darbību un maksimāli izmantot pašu saražoto enerģiju.

Savukārt lielām saimniecībām un kooperatīviem būtu jāveido diversificēts enerģijas portfelis, apvienojot vairākus risinājumus vienlaikus, piemēram, saules enerģiju, biogāzi, enerģijas uzkrāšanu un citus efektivitāti paaugstinošus instrumentus. Šāda pieeja ļauj būtiski mazināt enerģētiskos riskus ilgtermiņā.

Saules paneļi ir tikai daļa no risinājuma

Sabiedriskajās diskusijās atjaunīgā enerģija lauksaimniecībā bieži tiek saistīta galvenokārt ar saules paneļiem. Lai gan saules enerģijas pašpatēriņa sistēmas daudzos gadījumos patiešām ir ekonomiski pamatots risinājums, tās nav vienīgā iespēja.

Atkarībā no saimniecības specifikas efektīvs risinājums var būt arī biogāze, biometāns, biomasa, siltumsūkņi vai enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Galvenais jautājums nav par konkrētu tehnoloģiju, bet gan par to, kā tā palīdz samazināt izmaksas un uzlabo saimniecības noturību.

Tādēļ pirms investīciju veikšanas nepieciešams detalizēti izvērtēt elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas patēriņu, sezonālās slodzes, kā arī konkrētos ražošanas procesus.

Piemēram, saimniecībai, kuras izmaksu struktūrā dominē graudu kaltēšana, risinājumi var būtiski atšķirties no piena lopkopības uzņēmuma vajadzībām, kur galvenie enerģijas patērētāji ir piena dzesēšana, slaukšanas iekārtas un ventilācijas sistēmas.

Enerģijas uzkrāšana kļūst arvien svarīgāka

Pieaugot atjaunīgās enerģijas izmantošanai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroenerģijas uzkrāšanu un patēriņa elastību. Ne vienmēr enerģija tiek saražota tieši tajā brīdī, kad tā nepieciešama. Tādēļ saimniecībām jādomā ne tikai par ražošanu, bet arī par to, kā saražoto enerģiju uzglabāt vai izmantot visefektīvākajā laikā.

Vadlīnijas uzsver, ka investīciju izvērtējumā jāņem vērā ne tikai uzstādītā jauda, bet arī pašpatēriņa īpatsvars, pieslēguma iespējas, uzturēšanas izmaksas, atmaksāšanās periods un ietekme uz saimniecības naudas plūsmu.

Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir nevis tas, cik paneļu ir uzstādīts, bet gan tas, kādu praktisku un ekonomisku ieguvumu tie nodrošina konkrētajai saimniecībai.

Kooperācija kā iespēja reģioniem

Nozīmīga loma ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā var būt arī kooperācijai. Latvijā joprojām trūkst modernu reģionālu sēklu sagatavošanas un uzglabāšanas centru, kuru darbībā būtu integrēti energoefektīvi risinājumi un atjaunīgās enerģijas pašpatēriņš.

Kooperatīvi vai koplietošanas infrastruktūra var palīdzēt samazināt izmaksas, padarīt pakalpojumus pieejamākus mazām un vidējām saimniecībām, kā arī uzlabot vietējo piegādes ķēžu noturību. Šādā modelī ieguvēji ir ne tikai atsevišķi uzņēmumi, bet arī visa reģiona lauksaimniecības ekosistēma.

Tas nozīmē, ka enerģētiskā neatkarība nav tikai katras saimniecības individuāls jautājums. Tā var kļūt arī par reģionālās attīstības instrumentu.

Ilgtspēja sākas ar ekonomisko pamatojumu

Bieži tiek pieņemts, ka atjaunīgie energoresursi ir galvenokārt klimata politikas instruments. Tomēr Latvijas lauksaimniecības ilgtspējas vadlīnijas akcentē citu pieeju. Ilgtspējīgam ieguldījumam vispirms ir jāuzlabo saimniecības konkurētspēja, jāmazina izmaksu svārstīgums un jāpalielina noturība pret dažādiem riskiem.

Lauksaimniecība ir nozare, kas vienlaikus saskaras gan ar tirgus cenu svārstībām, gan laikapstākļu riskiem. Tādēļ enerģētiskā neatkarība kļūst par vienu no instrumentiem, kas palīdz plānot saimniecības attīstību ilgtermiņā. Jo lielāka ir spēja kontrolēt savas enerģijas izmaksas, jo lielāka ir saimniecības noturība pret ārējiem satricinājumiem.

No vadlīnijām līdz praktiskai sarunai ar nozari

Lai projekta rezultāti un izstrādātās vadlīnijas nonāktu līdz lauksaimniecības nozares profesionāļiem, 2026. gada 25. septembrī notiks konference “Latvijas lauksaimniecība – ES fondi, finanses un ilgtspējīga attīstība”.

Pasākuma programmā īpaša uzmanība tiks pievērsta tieši projekta rezultātiem un rekomendācijām, kā arī ilgtspējīgai lauksaimniecībai, atjaunīgajiem energoresursiem lauksaimniecībā un oglekļa lauksaimniecībai kā klimata pārmaiņām pielāgotas saimniekošanas instrumentiem. Tāpat tiks diskutēts par Latvijas rīcības virzieniem klimata pārmaiņu izaicinājumu pārvarēšanai, ES fondu iespējām 2028.–2034. gada periodā un lauksaimnieku kreditēšanas iespējām.

Konference ir iespēja ne tikai iepazīties ar projekta rezultātiem, bet arī diskutēt par to, kā šīs rekomendācijas praktiski piemērot dažāda lieluma un specializācijas saimniecībām.

Lai reģistrētos SPIED ŠEIT: https://www.ilgtspejasklasteris.lv/konferencesregistracija  

Tāpēc jautājums nav par to, vai Latvijas lauksaimniecībā izmantot atjaunīgos energoresursus. Jautājums ir par to, kā katrai saimniecībai atrast sev piemērotāko risinājumu, kas vienlaikus stiprina gan konkurētspēju, gan ilgtspēju. Enerģētiskā neatkarība laukos nav mērķis pats par sevi. Tā ir iespēja Latvijas saimniecībām kļūt stabilākām, prognozējamākām un labāk sagatavotām nākotnes izaicinājumiem.