ES Emisiju tirdzniecības sistēmas pārmaiņas
- pirms 1 dienas
- Lasīts 3 min
Eiropas Savienība ir pasaules līdere klimata politikas īstenošanā, taču ambiciozie emisiju samazināšanas mērķi rada arī būtiskus izaicinājumus rūpniecības konkurētspējai. Pieaugot oglekļa emisiju cenai Eiropā, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākām izmaksām, kamēr daudzi konkurenti citos pasaules reģionos turpina darboties daudz labvēlīgākos apstākļos. Tas rada risku, ka ražošana, investīcijas un darba vietas var tikt pārvietotas ārpus Eiropas Savienības, vienlaikus nesamazinot kopējās globālās emisijas. Šis risks ir pazīstams kā oglekļa emisiju pārvirze jeb carbon leakage. Lai to mazinātu, ES ievieš Oglekļa robežkorekcijas mehānismu (CBAM), kas pakāpeniski aizstāj līdzšinējo bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanas sistēmu. Jaunākie pētījumi liecina, ka abu instrumentu mijiedarbība būs viens no galvenajiem faktoriem Eiropas rūpniecības nākotnē.
Oglekļa emisiju pārvirze kļūst par reālu risku
Oglekļa emisiju pārvirze notiek tad, kad stingrāka klimata politika vienā reģionā izraisa ražošanas pārcelšanu uz valstīm ar zemākām vides prasībām. Šādā situācijā emisijas Eiropā samazinās, bet pieaug citur pasaulē. Rezultātā tiek zaudēta rūpnieciskā kapacitāte, darba vietas un investīcijas, savukārt globālais klimata ieguvums ir ierobežots. Līdz šim daļa ekspertu uzskatīja, ka šāds risks ir salīdzinoši neliels, tomēr jaunākie empīriskie pētījumi arvien biežāk konstatē tiešas saiknes starp pieaugošām oglekļa izmaksām un ražošanas pārcelšanu ārpus Eiropas. Īpaši tas attiecas uz energoietilpīgām nozarēm, kuras konkurē globālajos tirgos un nespēj pilnībā pārnest izmaksu pieaugumu uz gala patērētājiem.
CBAM ieviešana maina tirgus noteikumus
Lai novērstu negodīgu konkurenci, Eiropas Savienība ievieš CBAM, kura mērķis ir nodrošināt, ka importētie produkti maksā līdzvērtīgu cenu par savām emisijām kā Eiropā ražotās preces. Mehānisms sākotnēji aptver tādas nozares kā tērauds, cements, alumīnijs, minerālmēsli un ūdeņradis.
CBAM būtiski uzlabo konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem vietējā tirgū, taču tas neatrisina visas problēmas. Mehānisms aizsargā pret lētāku importu, bet tas nespēj pilnvērtīgi kompensēt konkurences zaudējumus eksporta tirgos. Tāpat tas neatrisina situācijas, kad izmaksu pieaugums tiek pārnests uz nākamajiem posmiem piegādes ķēdēs. Tāpēc pētījuma autori secina, ka CBAM nevar pilnībā aizstāt citus oglekļa emisiju pārvirzes mazināšanas instrumentus.
Bezmaksas kvotu nozīme pārejas periodā
Starptautiskais salīdzinājums parāda, ka daudzas valstis joprojām izmanto bezmaksas kvotas vai līdzīgus mehānismus, tādējādi rūpniecības uzņēmumiem faktiski nodrošinot ļoti zemas oglekļa izmaksas. Tas nozīmē, ka Eiropas uzņēmumi jau šobrīd darbojas ievērojami sarežģītākos apstākļos nekā daudzi viņu globālie konkurenti
Pēdējo gadu politikas diskusijās bieži tiek pieņemts, ka CBAM pakāpeniski var aizstāt bezmaksas emisiju kvotas. Tomēr pētījums parāda, ka abi instrumenti darbojas atšķirīgi. CBAM ietekmē konkurenci pie robežas, savukārt bezmaksas kvotas samazina uzņēmumu faktiskās izmaksas un saglabā to spēju investēt modernizācijā un dekarbonizācijā.
Starptautiskais salīdzinājums parāda, ka daudzas valstis joprojām izmanto bezmaksas kvotas vai līdzīgus mehānismus, tādējādi rūpniecības uzņēmumiem faktiski nodrošinot ļoti zemas oglekļa izmaksas. Tas nozīmē, ka Eiropas uzņēmumi jau šobrīd darbojas ievērojami sarežģītākos apstākļos nekā daudzi viņu globālie konkurenti. Pētījuma secinājums ir nepārprotams: saprātīga bezmaksas kvotu saglabāšana pārejas periodā var palīdzēt novērst strauju deindustrializāciju un vienlaikus dot uzņēmumiem laiku īstenot nepieciešamās investīcijas emisiju samazināšanai.
Ietekme uz piegādes ķēdēm un uzņēmumu konkurētspēju
Modelēšanas rezultāti tērauda un minerālmēslu nozarēs parāda interesantu tendenci. CBAM sekmē vietējās ražošanas saglabāšanos un samazina importa apjomus tajās nozarēs, kuras tieši ietilpst regulējuma tvērumā. Vienlaikus augstākas izejvielu izmaksas samazina konkurētspēju pakārtotajās nozarēs, piemēram, automobiļu ražošanā vai lauksaimniecībā.
Tādējādi emisiju pārvirzes risks nepazūd, bet pārvietojas tālāk piegādes ķēdē. Ja bezmaksas kvotas tiek strauji samazinātas, pieaug inflācijas spiediens, samazinās ražošanas apjomi pakārtotajās nozarēs un palielinās gatavo produktu imports. Savukārt bezmaksas kvotu saglabāšana mazina šīs negatīvās sekas un ļauj pārejai notikt pakāpeniskāk.
Eiropas rūpniecības nākotnes izaicinājumi
CBAM ir būtisks instruments Eiropas klimata politikas īstenošanā, jo tas palīdz mazināt importa radīto konkurences spiedienu un veicina zemāku emisiju ražošanu gan Eiropā, gan ārpus tās.
Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma darbojas vienā no augstākajiem oglekļa cenu līmeņiem pasaulē. Kamēr ES uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar pieaugošām emisiju izmaksām, daudzās citās valstīs oglekļa cenas ir būtiski zemākas, kas rada papildu izaicinājumus Eiropas rūpniecības konkurētspējai starptautiskajos tirgos
Tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka ar CBAM vien nepietiek, lai pilnībā novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Īpaši svarīgi saglabājas jautājumi par eksporta konkurētspēju un piegādes ķēžu noturību. Tādēļ veiksmīgai pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešams līdzsvars starp stingru klimata politiku un rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu. Saprātīga CBAM un bezmaksas emisiju kvotu kombinācija var kļūt par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropa sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, vienlaikus saglabājot spēcīgu un konkurētspējīgu rūpniecību.
Komentāri