ES fondiem jāstiprina Latgales lauksaimniecības konkurētspēja – Malnavā diskutē par nozares nākotni
25. septembrī Malnavas tehnikumā notika konference “Latvijas lauksaimniecība – ES fondi, finanses un ilgtspējīga attīstība”, kurā lauksaimnieki, nozares eksperti un valsts institūciju pārstāvji diskutēja par lauksaimniecības nākotni, klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) finansējuma iespējām.
Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt lauksaimniecības konkurētspēju, veicināt ilgtspējīgu saimniekošanu un nodrošināt, lai nākamajā ES fondu plānošanas periodā finansējums atbilstu reālajām saimniecību vajadzībām.
Pasākums norisinājās projekta “Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā” (EKII-9/26) ietvaros.
Klimata pārmaiņas kļūst par arvien būtiskāku lauksaimniecības risku
Pēdējo gadu pieredze liecina, ka nepastāvīgi laikapstākļi lauksaimniecībā vairs nav tikai atsevišķi ārkārtas gadījumi. Tie arvien vairāk ietekmē saimniecību ekonomisko stabilitāti, ražošanas plānošanu un spēju nodrošināt pārtikas ražošanu.
Konferencē biedrības “Ilgtspējas klasteris” vadītājs Armands Gūtmanis uzsvēra, ka Latvijai nepieciešams paātrināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un jau šobrīd domāt par efektīvākiem risinājumiem ar laikapstākļiem saistīto risku pārvaldībai.
“Ilgtspējīga lauksaimniecība nav tikai jautājums par ietekmes uz vidi mazināšanu. Tā ir arī ekonomiski dzīvotspējīga saimniekošana, kas spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem un saglabāt spēju ražot pārtiku arī krīžu situācijās,” norādīja Armands Gūtmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka saimniecību attīstībā nepieciešama kompleksa pieeja. Ar vienu atsevišķu investīciju vai projektu nepietiek – būtiski izvērtēt saimniecības kopējās vajadzības un izvēlēties ilgtermiņā piemērotus risinājumus.
ES fondu nākotne un lauksaimniecības konkurētspēja
Viens no konferences centrālajiem jautājumiem bija ES fondu atbalsts pēc 2027. gada. Lai gan nākamā plānošanas perioda nosacījumi vēl tiek veidoti, lauksaimniekiem un valstij jau šobrīd jādomā par nepieciešamajām investīcijām un prioritātēm.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta vadītāja vietniece Iveta Kromāne skaidroja, ka ES finansējuma nozīme turpmāk būs cieši saistīta ar lauksaimniecības izaugsmi, konkurētspēju un spēju pārvaldīt riskus. Finansējumam jāpalīdz ne tikai nodrošināt lauksaimnieku ienākumus, bet arī stiprināt pārtikas drošību, lauku teritoriju attīstību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Savukārt Zemkopības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata pārmaiņu departamenta direktora vietniece Kristīne Sirmā uzsvēra, ka noturīga un krīzēm gatava lauksaimniecība ir būtiska Latvijas konkurētspējas sastāvdaļa.
“Mērķis nav izvēlēties starp klimatu un lauksaimniecību, bet saglabāt ražošanas spēju, efektīvi izmantot resursus un mazināt klimata ietekmi,” pauda Kristīne Sirmā.
Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība savlaicīgi plānot investīcijas, kas ļautu saimniecībām pielāgoties klimata pārmaiņām, ieviest jaunas tehnoloģijas un efektīvāk izmantot energoresursus.
Ilgtspējas vadlīnijas – praktisks atbalsts saimniecībām
Konferences laikā tika prezentētas biedrības “Ilgtspējas klasteris” un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izstrādātās rekomendācijas ilgtspējīgai lauksaimniecībai.
Vadlīnijas izstrādātas sešos būtiskos virzienos:
atjaunojamo energoresursu izmantošana;
oglekļa lauksaimniecība;
finanšu ilgtspēja;
augsnes saglabāšana;
efektīva ūdens resursu izmantošana;
ES fondu atbalsta izmantošana.
Tās paredzētas kā praktisks palīgs lauksaimniekiem, lai izvērtētu dažādas iespējas un pieņemtu saimniecības attīstībai atbilstošus lēmumus. Vadlīnijas nav uzskatāmas par noslēgtu dokumentu – tās plānots pilnveidot, ņemot vērā lauksaimnieku pieredzi, vajadzības un nozares attīstību.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka vadlīniju mērķis ir veicināt plašāku diskusiju par to, kā ES fondu finansējumu nākotnē novirzīt saimniecību efektivitātes un noturības stiprināšanai.
Finansējuma pieejamība un lauksaimnieku pieredze
Konferencē piedalījās arī ALTUM Latgales reģionālā vadītāja Vita Pučka, kura iepazīstināja ar lauksaimniekiem pieejamajiem finanšu instrumentiem un finansējuma piesaistes iespējām.
Savukārt Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns pārstāvēja lauksaimnieku skatījumu uz nozares izaicinājumiem.
Diskusijā, kuru vadīja LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, tika aplūkoti jautājumi par ES finansējuma nākotni un tā nozīmi saimniecību attīstībā. Būtiski, lai atbalsta mehānismi palīdzētu lauksaimniekiem ne tikai izpildīt jaunas prasības, bet arī veikt investīcijas, kas ilgtermiņā uzlabo saimniecību darbības efektivitāti.
Ilgtspēja un ekonomiskā dzīvotspēja – kopīgi mērķi
Konference Malnavā apliecināja, ka lauksaimniecības nākotne ir cieši saistīta ar spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, ieviest jaunas tehnoloģijas un efektīvi izmantot pieejamos finanšu resursus.
Lai šīs pārmaiņas būtu veiksmīgas, nepieciešama cieša sadarbība starp valsts institūcijām, lauksaimnieku organizācijām un pašiem saimniekiem. Vienlaikus svarīgi nodrošināt, ka ilgtspējas prasības un investīciju mērķi ir savienojami ar saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.
Projekta ietvaros izstrādātās vadlīnijas un organizētie pasākumi ir ieguldījums šajā procesā, sniedzot lauksaimniekiem informāciju un veicinot diskusiju par nozares turpmāko attīstību.
Konferences tiešraides ieraksts: Skatīties Facebook
Nākamais vebinārs: Aicinām piedalīties vebinārā par ES fondiem, finansēm un citiem jaunumiem lauksaimniecībā. Reģistrēties vebināram
Komentāri