Ilgtspējīga lauksaimniecība – iespējas, risinājumi un praktiski soļi nozares attīstībai
16. septembrī norisinājās vebinārs “Jaunumi Latvijas lauksaimniecībā – ES fondi, finanses un ilgtspējīga attīstība”, kurā lauksaimniecības nozares pārstāvji diskutēja par aktuālajiem jautājumiem nozarē, Eiropas Savienības fondu iespējām un praktiskiem risinājumiem ilgtspējīgākai saimniekošanai.
Vebināru organizēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) sadarbībā ar biedrību “Ilgtspējas klasteris”. Pasākumā piedalījās LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, zemkopības ministrs Uldis Augulis un “Ilgtspējas klastera” valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.
Ilgtspēja – ne tikai vides jautājums
Atklājot vebināru, Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība nav skatāma tikai caur ierobežojumu un vides prasību prizmu. Būtiska tās daļa ir arī saimniecību finanšu ilgtspēja – spēja pelnīt, attīstīties un ilgtermiņā saglabāt konkurētspēju. Šāda pieeja bija viens no galvenajiem principiem, uz kura balstīta arī ilgtspējas vadlīniju izstrāde.
Vebinārā zemkopības ministrs Uldis Augulis informēja par aktuālo situāciju Latvijas lauksaimniecībā, tostarp laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, atbalsta pasākumiem, ražošanas izmaksām, degvielas un minerālmēslu cenu jautājumiem, kā arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un eksporta nozīmi. Diskusijā tika skarti arī jautājumi par nākamajiem Eiropas Savienības finansējuma periodiem un nepieciešamību stiprināt Latvijas lauksaimniecības ražošanu un konkurētspēju.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī meliorācijai un ūdens resursu pārvaldībai, kas kļūst arvien nozīmīgāka mainīgos laikapstākļos. Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība pievērst uzmanību gan saimniecību, gan valsts nozīmes meliorācijas sistēmu darbībai.
Seši ilgtspējīgas saimniekošanas pamati
Vebināra centrālajā daļā Armands Gūtmanis iepazīstināja ar “Vadlīnijām ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā”, kas izstrādātas projekta “Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā” ietvaros.
Vadlīnijas izceļ sešus savstarpēji saistītus ilgtspējīgas lauksaimniecības virzienus:
Atjaunīgie energoresursi – kā instruments enerģētiskās neatkarības, izmaksu noturības un fosilo resursu aizstāšanai.
Oglekļa lauksaimniecība – augsnes auglības un ražošanas noturības stiprināšanai, izmantojot piemērotas apsaimniekošanas metodes.
Lauksaimniecību finanšu ilgtspēja – ieguldījumus sasaistot ar pašizmaksu, ražas stabilitāti, naudas plūsmu un ilgtermiņa konkurētspēju.
Augsnes saglabāšana – pievēršot uzmanību augsnes veselībai, organiskajai vielai, augu maiņai un datu izmantošanai.
Ūdens resursi – vienlaikus mazinot pārmitruma, sausuma un ūdens kvalitātes pasliktināšanās riskus.
Eiropas Savienības fondu atbalsta instrumenti – finansējumu sasaistot ar izmērāmiem uzlabojumiem un saimniecību vajadzībām.
Būtiski, ka vadlīnijas nav veidotas kā viena universāla recepte visām saimniecībām. Mazām, vidējām un lielām saimniecībām nepieciešama atšķirīga pieeja, ņemot vērā to ražošanas modeli, kapitāla iespējas, augsnes un ūdens režīmu, kā arī tehnoloģisko un datu kapacitāti.
No ilgtspējas idejas – uz praktisku saimniekošanu
Vebinārā īpaši tika uzsvērts, ka ilgtspējīgas tehnoloģijas jāizvēlas, balstoties uz konkrētās saimniecības vajadzībām un ekonomisko pamatojumu. Piemēram, pirms ieguldījumiem atjaunīgajos energoresursos nepieciešams izvērtēt saimniecības enerģijas patēriņu, sezonālās slodzes un iespējas izmantot saražoto enerģiju pašpatēriņam. Savukārt oglekļa lauksaimniecības pasākumiem būtu jāsākas ar lauku un augsnes stāvokļa izvērtēšanu.
Vadlīnijas paredz arī plašāku datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā – sākot no augsnes analīzēm un ražas datiem līdz sēklas materiāla, mēslojuma, enerģijas un citu resursu uzskaitei. Vienlaikus uzsvērts, ka ilgtspējas prasību ieviešanai nevajadzētu radīt lauksaimniekiem nevajadzīgu papildu administratīvo slogu.
Gatavoties nākamajām iespējām jau šodien
Vadlīniju nozīme īpaši aktualizējas saistībā ar nākamajiem Eiropas Savienības finansējuma periodiem. Vebinārā tika uzsvērts, ka saimniecībām jau savlaicīgi jādomā par savu attīstības modeli – kādi ir galvenie izaicinājumi, kādas investīcijas nepieciešamas un kā ilgtspējas risinājumi var palīdzēt uzlabot saimniecības ekonomiskos rezultātus.
Kā praktisku pieeju Armands Gūtmanis izcēla trīs jautājumu loku: kā saimniecība pārvalda savas finanses, ko nākotnē vēlas iegādāties tās klienti un kāds ir uzņēmuma attīstības plāns. Tieši skaidrs attīstības plāns ļauj mērķtiecīgi meklēt piemērotus finansējuma un inovāciju risinājumus.
Tādēļ ilgtspējīga saimniekošana nav tikai jautājums par to, ko saimniecība dara šodien, bet arī par to, kā tā gatavojas nākamajiem gadiem – mainīgām tirgus prasībām, resursu izmaksām, klimata riskiem, tehnoloģiju attīstībai un finansējuma iespējām.
Turpinās darbs pie ilgtspējīgas lauksaimniecības
“Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā” ir veidotas kā praktisks materiāls, kas palīdz skatīt ilgtspēju kopsakarībās – ar konkurētspēju, ražošanas noturību, pārtikas drošību un saimniecību finansiālo dzīvotspēju. Vadlīniju rekomendācijas paredz izmantot jau pieejamos datus un instrumentus, kā arī pielāgot risinājumus konkrētās saimniecības iespējām.
Vebināra noslēgumā dalībnieki tika aicināti iepazīties ar pilno vadlīniju dokumentu un sniegt savus komentārus un priekšlikumus tā pilnveidošanai. Vadlīnijas paredzēts izmantot arī kā pamatu turpmākām diskusijām ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem.
Vadlīnijas izstrādātas projekta “Latvijas lauksaimniecības profesionāļu informēšana un vadlīniju izstrāde ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā” (projekts Nr. EKII-9/26) ietvaros. Projektu finansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Komentāri